nākotnē būtu jāorientējas uz pretējo un jādomā par sabiedrisko labumu visos līmeņos, kultivējot zināšanas, kas noder visiem, nevis padara privileģētu nelielu sabiedrības daļu.
Sociālās prasmes, nevis racionālais prāts
Minētajā ziņojumā tiek uzsvērts, ka izglītība nespēj atrisināt visas pasaules problēmas – tā var paveikt daudz, bet ne visu, tāpēc mums jāmaina savas gaidas attiecībā uz izglītības procesu. Izglītība nākotnē ir stāsts par visiem pieejamām iespējām bez diskriminācijas, koncentrējoties uz cilvēktiesībām. Tāpat tiek minēts, ka
izglītības centrā nav jābūt racionālajam prātam, bet gan sociālajām prasmēm – līdzjūtībai, rūpēm, empātijai u.c., kas palīdzēs saglabāt sabiedrību un vairos kopējo labumu.
Bērniem, kuri šobrīd ir četrus vai piecus gadus veci, nākotnē būs jākonkurē ar mākslīgo intelektu, kas racionālo un faktu zināšanu aspektos vienmēr būs spēcīgāks, tāpēc
izglītībai jāstiprina bērnu sociālās vērtības.
UNESCO ziņojumā tiek uzdots izaicinošs jautājums – ja cilvēks mācās atzīmēm vai diplomam, kāds labums no tā visai sabiedrībai? Tiek uzsvērts, ka izglītībai jārada sabiedriskais labums jeb lietderīgums un, lai to sasniegtu, jāizpildās diviem principiem: kvalitatīvai izglītībai mūža garumā un izglītības sabiedriskās lietderības un kopējā labuma stiprināšanai. Eksperti kliedē arī mītu, ka mācās tikai bērni un jaunieši, norādot, ka izglītības procesā jābūt iesaistītiem visiem. Jāpiezīmē, ka šo tēzi noteikti var attiecināt arī uz gadījumiem, kad mums šķiet, ka mācās tikai tie, kuri kaut ko nezina. Mūsdienu pasaule mainās tik strauji, ka visi kaut ko nezina, attiecīgi, zināšanas nepieciešamas ikvienam un tām jābūt pieejamām ikvienam.