Viņa gan uzsvēra, ka noteikti nav vajadzības svītrot vārdu "nēģeris" no literāriem un filozofiskiem darbiem, no mākslas darbu un skaņdarbu nosaukumiem. Šis lietojums lieliski parāda katra autora vai runātāja nostāju, domāšanu.
"Nevar arī pārmest 18., 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses autoriem, ka viņi plaši lieto rases jēdzienu vai no tās izrietošus terminus - tostarp runā par negroīdo rasi, nēģeriem, mongoloīdiem un tamlīdzīgiem. Tas atspoguļoja laikmeta garu. Un to mums ir svarīgi zināt. Bet 21. gadsimta laikmeta gars, šķiet, ir tomēr jau citāds nekā 19.-20. gadsimta mijā," uzskata Lūse.
Austers skaidroja, ka pētījumi rāda, ka, ja cilvēki kaut ko uzskata par normālu, proti, kaut kas ir pareizs, kaut kas ir labs, tad viņi nelieto papildu apzīmētāju.
Sedlenieks uzsvēra, ka, viņaprāt, ar jebkādiem noteikumiem nav iespējams mainīt vārdu lietojumu. Taču VVC atzinumā paustais ir rosinājis diskusiju par to, kāpēc ir sociāla vajadzība lietot vārdus, kas apzīmē rasi.
"Runa ir par cieņpilnu diskusiju vienam ar otru - kategoriju lietošanu -, kas pauž šo cieņu pret citiem cilvēkiem. Runa nevar būt par to, ka uzrakstīsim likumu ar sarakstu, kurus vārdus nedrīkst lietot," norādīja sociālantropologs.
Saeimas komisijas sēdē piedalījās arī afroamerikāņu izcelsmes latviešu mūziķis, biedrības "AfroLat" dibinātājs Džordžs Stīls, kuram VVC atzinums šķiet ļoti aizvainojošs un nepārdomāts.
Savukārt deputāts Ritvars Jansons pauda uzskatu, ka vārda "nēģeris" neitralitāte atkarīga no tā, kā cilvēks šo vārdu lieto. "Labi audzināts cilvēks diezin vai teiks: "Labdien, nēģeri!" Viņš teiks: "Labdien, kundze (kungs)!"" teica Jansons, norādot, ka skaidrojošas kampaņas un bērnu audzināšana iemācītu cilvēkiem vārdu "nēģeris" lietot atbilstoši.