Judins: Lietojot kādu vārdu, vajadzētu domāt, kā to uztver citi cilvēki (11)

Kā skaidroja Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš, VVC Latviešu valodas ekspertu komisija pēc Eiropas parlamenta Tulkošanas biroja lūguma izskatīja ierosinājumu apkopot iekļaujošās komunikācijas principam atbilstošus latviskos apzīmējumus dažādām rasēm un etniskajām grupām.

VVC atzinumā norādīja, ka latviešu valodā vārdi "nēģeris", "mongolis", "krievs", "aziāts", "eiropietis", "amerikānis" un tamlīdzīgi ir tikpat neitrāli kā "latvietis", "lietuvietis", "vidzemnieks", "rīdzinieks", "daugavpilietis". Tādēļ minētie ieteikumi ir veidoti no latviešu valodas lietojuma pozīcijām un nekādā veidā nav attiecināmi uz līdzīgas cilmes vārdu lietojumu svešvalodās, kur to stilistika var būt gluži citāda.

Valodnieks Andrejs Veisbergs skaidroja, ka vārdi "nēģeris", "krievs", "aziāts" nav lamuvārdi, tie nav necenzēti vārdi, kuru lietošanu vajadzētu izskaust.

Viņš minēja, ka vārdnīcas iezīmē nievājošos tautu nosaukumus, piemēram, fricis, vaņka un citus.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks atzina, ka no antropoloģiskā viedokļa vārds "nēģeris" ir problemātisks, jo jau pirms gadu desmitiem secināts, ka rase ir sociāla, ne bioloģiska kategorija.

"Kā mēs lietojam vārdu, kas apzīmē rasi, mēs tam velkam līdzi uzskatu, ka ir kāda kategorija, kurā iekļaujas kaut kādi noteikti cilvēki," pauda Sedlenieks.

Viņš arī aktualizēja jautājumu par to, kāpēc vārds, kas raksturo sociālu kategoriju, vispār ir vajadzīgs. Kādos kontekstos ir būtiska acu forma, ādas krāsa, lai tam pievērstu uzmanību, vaicāja sociālantropologs. Viņš uzskata, ka vārds "nēģeris" pauž arī noteiktu attieksmi. Kā piemēru Sedlenieks minēja vārdu "briļļains" un "plikpaurains", kas pēc būtības šķiet neitrāli, taču, tos sakot, cilvēks pauž arī attieksmi.

Līdzīgās domās bija arī sociālpsihologs Ivars Austers, kurš apšaubīja, ka vārds "nēģeris" vispār ir etnonīms. Proti, cilvēki savā prātā vienkāršojot dažādas parādības, lai tās labāk saprastu un kategorizētu.

"Stimulu daudzveidība, ar ko mēs saskaramies ikdienā, prasa zināmu sapratni un vienkāršošanu," skaidroja Austers. Tāpat arī rase "pastāv tikai cilvēku prātā".

"Neviens biologs nepateiks, kur sākas viena "rase", kur nākamā. Šīs kategorijas mums ļauj vienkāršot pasauli," piebilda Austers.

Sociālantropoloģe Agita Lūse Saeimas komisijā arī norādīja, ka Latīņamerikā "negro" ir pavisam ikdienišķs vārds, taču tur cilvēkiem ir daudz konkrētāki priekšstati par dažādām "negro" apakškategorijām, galvenokārt etniskām grupām. Savukārt Latvijā par šīm etniskajām grupām pamatā ir stereotipi.

"Antropoloģijā jau no pagājušā gadsimta vidus izzuda interese par rasēm, jo tas ir priekšstats, tās ir mūsu kategorijas. Attieksme, domāšanas veids pret citu grupu pārstāvjiem ietekmē arī viņu sociālo un viņu ekonomisko situāciju. Ja mēs turpinām brīvi un bez jebkādas aizķeršanās lietot vārdu "nēģeris", tas nozīmē, ka mēs uzturam šos stereotipus, šos ļoti neprecīzos, abstraktos, materiālā vai bioloģiskā realitātē nesakņotus stereotipus," norādīja Lūse.

Viņa gan uzsvēra, ka noteikti nav vajadzības svītrot vārdu "nēģeris" no literāriem un filozofiskiem darbiem, no mākslas darbu un skaņdarbu nosaukumiem. Šis lietojums lieliski parāda katra autora vai runātāja nostāju, domāšanu.

"Nevar arī pārmest 18., 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses autoriem, ka viņi plaši lieto rases jēdzienu vai no tās izrietošus terminus - tostarp runā par negroīdo rasi, nēģeriem, mongoloīdiem un tamlīdzīgiem. Tas atspoguļoja laikmeta garu. Un to mums ir svarīgi zināt. Bet 21. gadsimta laikmeta gars, šķiet, ir tomēr jau citāds nekā 19.-20. gadsimta mijā," uzskata Lūse.

Austers skaidroja, ka pētījumi rāda, ka, ja cilvēki kaut ko uzskata par normālu, proti, kaut kas ir pareizs, kaut kas ir labs, tad viņi nelieto papildu apzīmētāju.

Sedlenieks uzsvēra, ka, viņaprāt, ar jebkādiem noteikumiem nav iespējams mainīt vārdu lietojumu. Taču VVC atzinumā paustais ir rosinājis diskusiju par to, kāpēc ir sociāla vajadzība lietot vārdus, kas apzīmē rasi.

"Runa ir par cieņpilnu diskusiju vienam ar otru - kategoriju lietošanu -, kas pauž šo cieņu pret citiem cilvēkiem. Runa nevar būt par to, ka uzrakstīsim likumu ar sarakstu, kurus vārdus nedrīkst lietot," norādīja sociālantropologs.

Saeimas komisijas sēdē piedalījās arī afroamerikāņu izcelsmes latviešu mūziķis, biedrības "AfroLat" dibinātājs Džordžs Stīls, kuram VVC atzinums šķiet ļoti aizvainojošs un nepārdomāts.

Savukārt deputāts Ritvars Jansons pauda uzskatu, ka vārda "nēģeris" neitralitāte atkarīga no tā, kā cilvēks šo vārdu lieto. "Labi audzināts cilvēks diezin vai teiks: "Labdien, nēģeri!" Viņš teiks: "Labdien, kundze (kungs)!"" teica Jansons, norādot, ka skaidrojošas kampaņas un bērnu audzināšana iemācītu cilvēkiem vārdu "nēģeris" lietot atbilstoši.

Armands Krauze sacīja, ka viņš ikdienā neapzināti lieto vārdu "nēģeris". "Ja es ieraugu mazu, melnu meitenīti, kas man tiešām izsauc pozitīvas emocijas, es varu iesaukties: "Vai, kāda skaista nēģeru meitenīte!" Ja man kāds aizrāda, ka es kādu nicinu, tad tas arī mani aizskar," viņš atzina.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga atgādināja, ka VVC veic uzdevumus atbilstoši savai kompetencei. Valodnieki vārdu vērtē no filoloģiskā viedokļa. Viņa skaidroja, ka izteikumos lietotos vārdus, kas vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida izraisīšanu, vērtē atbilstoši Krimināllikuma 78.pantā "Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana" noteiktajam.

"Pašiem par sevi vārdiem nav sloga, ja vien cilvēki ar savu attieksmi un vērtību sistēmu tiem to nepiešķir," skaidroja Kronbega.

Kā vēstīts, valodnieki secinājuši, ka latvisko terminu stilistiskā neitralitāte jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis citu kultūru pieredzes pozīcijām, tāpēc tādi vārdi kā, piemēram, "nēģeris", "krievs", "aziāts" uzskatāmi par tikpat neitrāliem kā, piemēram, "latvietis" un "rīdzinieks".