Pagarināta ārkārtējā situācija pierobežā; NĪN varēs nomaksāt vēlāk - ko šodien lēma Saeima? (1)

Iepriekš valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju, ņemot vērā migrācijas jomā joprojām nemainīgi saspringto situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka kopš pagājušā gada 10.augusta līdz vakardienai no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 5853 cilvēki. No 13.decembra robežu nelegāli šķērsot gribētāju skaits pieaudzis.

IeM skaidro, ka šāds straujš Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita pieaugums ir saistīts ar taktikas maiņu, proti, no 13.decembra trešo valstu valstspiederīgie mēģina nelikumīgi šķērsot robežu mazās grupās no trim līdz 12 personām vairākas reizes diennaktī un dažādās vietās.

Ministrija norāda, ka prognozējamais finansējums 2022.gada trīs mēnešiem, lai segtu papildu izdevumus, kas rastos ārkārtējās situācijas pagarināšanas dēļ, ir 3,9 miljoni eiro.

Primāri tiks izvērtēta iespēja izdevumus segt no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet to nepietiekamības gadījumā - no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) iepriekš valdības sēdē norādīja, ka kopumā iekšlietu dienesti sadarbībā ar armiju ar robežas kontroli ir tikuši galā izcili veiksmīgi. Ja situācija uz robežas būtiski uzlabosies, tad ārkārtējā situācija varētu beigties agrāk par 10.maiju.

Pērn vasarā valdība ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz šā gada 10.februārim.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstajā hibrīduzbrukumā kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Deputāti piešķir tiesības pašvaldībām ļaut iedzīvotājiem šogad vēlāk samaksāt NĪN

Saeima šodien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas uz 2022.gadu pagarina tiesības pašvaldībām ļaut iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) šogad samaksāt vēlāk nekā likumā noteiktajos termiņos.

Iepriekš šāds regulējums jau bija noteikts attiecībā uz 2020. un 2021.gadu.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītais un šodien Saeimā dažu minūšu laikā pieņemtais likums nosaka, ka pašvaldībām arī 2022.gadā ir tiesības noteikt citus NĪN samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem termiņiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku šogad.

Par šogad aprēķināto NĪN nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja maksājums būs veikts līdz 31.decembrim. Ja līdz šā gada beigām nodokļa maksājums netiks veikts, sākot ar 2023.gada gada 1.janvāri tiks aprēķināta nokavējuma nauda likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajā apmērā.

Pieņemto likuma grozījumu anotācijā ir skaidrots, ka pašvaldībai piešķirtas tiesības šogad uz vēlāku laiku noteikt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktos maksājuma laikus, kas tajā noteikti ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī.

Budžeta komisijā norāda, ka 2022.gads ir sācies ar vairākiem ekonomiskiem un finansiāliem satricinājumiem. Enerģētiskā krīze kopā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi ir radījusi būtisku apdraudējumu iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspējai, līdz ar to ir svarīgi meklēt efektīvus atbalsta instrumentus nodokļu maksātājiem. Šādos apstākļos pašvaldības saņem daudz lūgumu pārcelt uz vēlāku laiku pirmo NĪN nomaksas termiņu 31.martu, skaidrots pieņemto grozījumu anotācijā.

Likuma izmaiņu izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību, atzīmē Budžeta komisijā.

Parlaments noraida priekšlikumu izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu

Saeima šodien noraidīja priekšlikumu izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu.

Ar priekšlikumu izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu, balstoties uz argumentāciju, ka Covid-19 sertifikāts vairāk nav funkcionāls, Saeimā vērsās deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo (PCL), Karina Sprūde (LuK), Aldis Gobzems (LuK), Jūlija Stepaņenko (LPV), Kaspars Ģirģens (R), Ļubova Švecova (LPV), Ieva Krapāne, Inguna Rībena un Ralfs Nemiro. Mēģinājums virzīt priekšlikumu ir noticis atkārtoti, pēdējo reizi šo priekšlikumu izvirzot 3.februārī.

Pašlaik Latvijā piekļuvei daudziem pakalpojumiem, īpaši iekštelpās, ir nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Tāds tika ieviests, lai mazinātu saslimstības izplatību, īpaši cenšoties no inficēšanās pasargāt nevakcinētos riska grupu pārstāvjus, kuriem inficēšanās var nozīmēt smagu slimības gaitu vai pat beigties letāli.

Tomēr opozīcija klāstīja, ka funkcionalitāti sertifikāti ir zaudējuši, jo ar jauno Covid-19 paveidu inficējas gan vakcinētas, gan nevakcinētas personas. Turklāt, kā tiek izcelts priekšlikumā, statistiski vairāk slimo tieši vakcinētās personas.

Sekojoši tika izteikts priekšlikums vienas nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas izstrādāt normatīvo regulējumu un veikt citas nepieciešamās darbības, kas paredz nekavējoties atteikties no Covid-19 sertifikātu izmantošanas un atcelt visus noteiktos ierobežojumus personām, kurām nav Covid-19 sertifikāti.

Parlaments šodien arī noraidīja Sprūdes, Gobzema, Romāna Naudiņa (NA), Viktora Valaiņa (ZZS), Možvillo, Ģirģena, Švecovas, Stepaņenko, Krapānes un Nemiro iesniegto priekšlikumu atcelt prasību 1. līdz 9.klašu skolēniem obligāti lietot sejas masku izglītības procesā mācību telpās.