Cīņa par Z paaudzes darbiniekiem jau sākusies (8)

Z paaudze no iepriekšējām atšķiras ar ļoti spēcīgu piesaisti digitālajai pasaulei. Jau pašu pirmo šīs ģenerācijas pārstāvju dzimšanas brīdī internets bija ienācis ne vien birojos, bet arī mājokļos. Viņu skolas gaitu sākums sakrita ar Apple iPhone izgudrošanu, bet dažus gadus vēlāk dzimušajiem viena no pirmajām rotaļlietām apzinīgā vecumā bija vecāku viedtelefons ar skārienekrānu vai planšetdators. Mēdz teikt, ka šī ir pirmā paaudze, kurai reālā pasaule saplūst ar digitālo. Proti, viņi tās neuztver kā divas atšķirīgas, bet gan viena otru papildinošas vides. Šie jaunieši neatvadās viens no otra, izejot pa skolas durvīm, jo uzreiz pārnes komunikāciju uz digitālo vidi un turpina kopīgi pavadīt laiku līdz atkal satiekas klātienē. Jauniešu citādais skatījums uz pasauli, karjeru, darba laiku un tehnoloģiju lietošanu liek darba devējiem nopietni aizdomāties, kā panākt gados jaunāko darbinieku iekļaušanos kolektīvā un korporatīvo vērtību pieņemšanu.

Domā angliski un mācās ekrānā

«Viena no pamanāmākajām Z paaudzes atšķirībām ir angļu valodas lietošana. Tā viņiem ir ļoti svarīga un varētu teikt, ka domāšanā kaut kādā mērā pat dominē. Viņiem ir vieglāk izteikties angliski nekā latviski, un mani bērni visbiežāk man prasa, kā vienu vai otru vārdu precīzāk pateikt latviski. Jo īpaši jaunākais. Lai arī viņš visu laiku ir dzīvojis Latvijā, latviešu valoda nav dominējošā,» personīgā pieredzē par Z paaudzi dalās ekonomists Pēteris Strautiņš.

Katra jaunā paaudze ir spiesta pieņemt tos spēles noteikumus, kas tobrīd valda pasaulē. Taču skaidrs, ka katra paaudze arī ietekmē apkārtējo pasauli un maina to sev izdevīgā virzienā. Iespējams, Z paaudzei nemaz nenāksies daudz pielāgoties pastāvošajai kārtībai, jo cilvēce būtībā virzās uz tādu dzīvesveidu, kādu šie jaunieši jau piekopj.

«Mūsu senčiem līdz pat 19.gadsimta beigām bija grūti pieņemt domu, ka pasaule var mainīties. Protams, mainījās gadalaiki, kāds gads varēja būt slapjāks vai sausāks, taču kopumā viņi dzīvoja statiskā pasaulē. Iespējams, viņiem nemaz nebija pazīstama doma, ka pasaule var atrasties nemitīgā progresa stāvoklī. Līdz ar to vecajiem bija ārkārtīgi liela autoritāte un teikšana. Jāņem vērā, ka ārkārtīgi liela nozīme bija praktiskajām zināšanām, jo teorētisko nemaz nebija vai arī tās nebija tik svarīgas. Visas dzīves laikā uzkrātās prasmes bija vērtīgas. Mūsdienās viss ir otrādi. Daudzas lietas no tām, ko apguvusi vidējā un vecākā paaudze, vairs nav vajadzīgas. Viņiem drīzāk traucē novecojuši priekšstati. Līdz ar to jauniem cilvēkiem ir vieglāk ne vien iekļauties sabiedrībā, bet uzreiz sākt tajā diktēt toni,» prāto P.Strautiņš. Viņš uzskata, ka Z paaudze būs ļoti ietekmīga, jo jaunieši saprot pasauli tādu, kāda tā ir šobrīd, nevis kāda tā bija.

Līdz ar to Z paaudze jau ir un būs ļoti pieprasīta darba tirgū. Kaut vai tādēļ, ka tās daļa kopējā cilvēku populācijā ir salīdzinoši maza, kam pamatā ir zemā dzimstība kā Latvijā, tā arī visā rietumu pasaulē. Līdz ar to jaunieši varēs darba tirgū uzstādīt savus noteikumus.

Radīs jaunas profesijas

Vidējās un vecākās paaudzes cilvēkus var nomierināt vismaz vienā jautājumā – jaunieši ar viņiem par darba vietām īsti nekonkurēs. Z paaudze strādās citās nozarēs, jomās, kuras šobrīd nemaz nav. Viņi galvenokārt darbosies ar IT lietām un tehnoloģijām. Iespējams, tieši šī paaudzes uzbūvēs patiesi saprātīgu mākslīgo intelektu un cilvēkus maksimāli atgādinošus robotus. Viņi jau tagad šajās jomās sāk diktēt noteikumus un darīs to vēl vairāk. Līdz ar to darba devējiem būs jārēķinās ar darbinieku vēlmēm.

«Šī paaudze būs izlutināta, jo īpaši tie, kuri apguvuši tirgū nepieciešamās zināšanas. Cīņa par labiem darbiniekiem būs ļoti asa. Jau tagad darba devēji paši iet un meklē šos perspektīvos jauniešus, jo viņi nevar atļauties gaidīt. Ja gaidīs, kamēr pretendents pats pieteiksies, viņu jau savāks kāds cits,» stāsta P.Strautiņš, «darba apstākļu ziņā jaunieši izvēlēsies modernu vidi ar daudzveidīgām iespējām. Viņiem vairs nepietiek tikai ar biroju. Nepieciešama arī vieta socializācijai un atpūtai. Ja uzņēmums spēs piedāvāt šādu vidi, tas tiks novērtēts. Ņemot vērā izvēles iespējas, jaunieši izvēlēsies strādāt reģionos, kur var nopelnīt vairāk, tādēļ lielāka daļa šīs paaudzes pārstāvju strādās Rīgā un Pierīgā, Liepājā, Valmierā, Ventspilī un citās vietās ar augstiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka sagaidāma vēl lielāka jauniešu darbaspēka migrācija no laukiem uz pilsētām, jo lielajās pilsētās pēc neatkarības atgūšanas dzimstība kritās straujāk nekā vidēji valstī».

Tā kā uzņēmumiem par jaunajiem speciālistiem būs jācīnās, viņi darba tirgū būs labākā pozīcijā nekā jaunieši 1990. gados vai šā gadsimta sākumā. Proti, Z paaudzes pārstāvji jau studiju laikā pieprasīs lielāku atalgojumu nekā priekšgājēji, un darba mūžā nopelnīs vairāk nekā viņu vecāki. Viņi arī centīsies nokļūt darbavietās, kas atbilst priekšstatiem par sapņu organizāciju. Tie būs uzņēmumi galvaspilsētā vai citā uz attīstību vērstā pilsētā, kuros valda spēcīga organizācijas kultūra un demokrātiska vide. Z paaudzes jaunieši ne īpaši mīl autoritārus vadītājus, kas neieklausās darbiniekos.

Šādu IT un tehnoloģiju biznesu attīstībā būtiska nozīme būs Eiropas Savienības kohēzijas politikas instrumentiem. Jaunajā Eiropas Savienības kohēzijas politikas plānošanas periodā no 2021.–2027. gadam Latvijas ekonomikas attīstībai pieejami aptuveni 10,5 miljardi eiro, ko paredzēts novirzīt piecu galveno ES mērķu sasniegšanai: Viedāka Eiropa, Zaļāka Eiropa, Savienotāka Eiropa, Sociālāka Eiropa un Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Viedāka Eiropa paredz atbalstīt inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, kā arī digitalizāciju. Zaļākas Eiropas ietvaros tiek īstenoti klimatneitralitāte un vides aizsardzības projekti, Savienotāka Eiropa ir par drošu, ilgtspējīgu un pieejamu transporta un digitālo savienojumu attīstību. Sociālāka Eiropa paredz vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, bet Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa ir ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.