AT atceļ attaisnojošo spriedumu krāpšanā apsūdzētā Dzenīša krimināllietā (1)

Publiski pieejamā informācija liecina, ka lietā apsūdzēts uzņēmējs, bijušais Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis. Līdz ar Dzenīti šajā lietā apsūdzēts arī Gints Lazdiņš, kā arī Kristaps Grantskalns.

Izskatāmajā lietā viņiem celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas par mēģinājumu iegūt svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lielā apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, krāpšanas shēma paredzēja, ka laika periodā, kad cietušie, potenciālie nekustamo īpašumu pircēji atrastos ārzemēs, viņu pilnvarotā persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, ar apsūdzētajiem noslēgtu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par cenu, kas daudzkārt pārsniedz tā tirgus vērtību, iegūstot ekonomiski nesamērīgu tiesību pēc saistības, kā arī līgumā noteiktu ārkārtīgi īsu samaksas termiņu, kas ļautu līguma nepildīšanas gadījumā sniegt pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Apsūdzētie bija paredzējuši prettiesiski saņemto naudu sadalīt savā starpā un izmantot savām vajadzībām.

AT lēmumā atzina, ka apsūdzībā norādītajos noziedzīgo nodarījumu aprakstos ir atspoguļotas Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veidojošās nepieciešamās faktiskās pazīmes un apstākļi, kādos izdarītas katra apsūdzētā darbības, kas veiktas, realizējot noziedzīgo nodarījumu mēģinājumus.

AT konstatēja, ka izskatāmajā lietā celtajā apsūdzībā norādīts laiks un vieta, kurā pēc iepriekš izstrādāta krāpšanas plāna ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, īstenojot savstarpējo vienošanos, apsūdzētie kā pārdevēji rīkojās ar viltu, parakstot pirkuma pārdevuma līgumus, un citas darbības, tajā skaitā arī sagatavojot šo līgumu projektus, kā arī iesniedzot tiesā pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu līgumu nosacījumu neizpildes gadījumā.

Turklāt apsūdzībā norādīts, ka persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, kuru cietušie bija pilnvarojuši rīkoties viņu vārdā, darbības veikusi, ļaunprātīgi izmantojot cietušo uzticību, proti, vienojoties ar apsūdzētajiem par cietušo apkrāpšanas plānu, tajā skaitā parakstot pirkuma pārdevuma līgumus ar tajos norādītajām nepatiesajām ziņām par nekustamo īpašumu patieso vērtību un nesamērīgi īso laiku pirkuma summas samaksai. Apsūdzībā norādīti arī apstākļi, kuru dēļ apsūdzētie noziedzīgos nodarījumus neizdarīja līdz galam no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, proti, ar kriminālprocesa uzsākšanu šajā lietā pēc cietušo vēršanās policijā tika apturēta lūgumu bezstrīdus piespiedu izpilde.

AT lēmumā arī norāda, ka apgabaltiesa kļūdaini liecinieces jeb personas, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības atzinusi par nepieļaujamu pierādījumu. Tādējādi apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.pantu.

Ņemot vērā minēto, AT atzina, ka apelācijas instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 4.punktu, 511.panta otro daļu un 512.panta otro daļu. Norādītie pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma, un ir pamats apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai.

Jau vēstīts, ka viena no apsūdzības epizodēm, kas ir inkriminēta Dzenītim, ir saistīta ar kādreiz plaši izskanējušo projektu "Kāpa", aģentūrai LETA atzina Dzenītis. Viņš norādīja, ka savu vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst. Tāpat Dzenītis atgādināja, ka 2011.gadā civillietā par šo projektu tika panākts mierizlīgums.

Kopumā krimināllietā ir četras epizodes par četriem projektiem, kuru kopējā summa ir aptuveni 60 miljoni eiro. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viena no epizodēm ir saistīta ar darījumu par zemes gabalu ar nosaukumu "Laveru ezers" Carnikavas pagastā. Otrajā epizodē darbojošās personas ir Lazdiņš un Edgars Juhnevičs, kuri pārdeva sev piederošās zemesgabala Jūrmalā, Tallinas ielā, daļas Inārai Teterevai.

Trešajā epizodē runa ir par zemesgabalu Rīgā, Miglas ielā, kas pārdots Borisam Teterevam. Attiecīgi ceturtajā epizodē runa ir par "Kāpu" projektu. Visos šajos gadījumos ir iesaistīta Jeļena Lapsa, kas it kā darbojusies kā Teterevu pilnvarotā, bet darījumi notikuši bez cietušo ziņas.

Lazdiņa aizstāvis Viktors Tihonovs iepriekš uzsvēra, ka viņa klients kategoriski noraida savu vainu. Pats Lazdiņš pauda viedokli, ka "šī ir pasūtījuma krimināllieta".