/nginx/o/2019/02/27/11827758t1hfba3.jpg)
Kaut arī Krievijas vārds ziņu telpā pagaidām izskan saistībā ar notikumiem pie Ukrainas austrumu robežas, Kremļa īstenotā ārpolitika ir daudz plašāka par vienu valsti vai pat vienu reģionu. Kā norāda domnīcas The Washington Institute for Near East Policy vecākā pētniece Anna Borščevska savā jaunākajā grāmatā, Krievija Tuvos Austrumus ir vēsturiski uztvērusi kā ārkārtīgi stratēģiski svarīgu pasaules daļu.
Borščevska grāmatā Putin’s War in Syria: Russian Foreign Policy and The Price of America’s Absence pievēršas Krievijas pozīcijas vēsturiskajai evolūcijai Tuvajos Austrumos, īpaši akcentējot relatīvi neseno prezidenta Vladimira Putina atgriešanos reģiona notikumu epicentrā. Runa šajā gadījumā ir par Krievijas īstenoto militāro intervenci Sīrijā 2015. gadā, kura tiek uzskatīta par vienu no Kremļa ārpolitikas veiksmes stāstiem.
Krievija Sīrijā ir spējusi ne tikai panākt Sīrijas diktatora Bašara Al Asada palikšanu pie varas (un līdz ar to, piekļuvi savas flotes bāzei Latakijas provincē), bet arī zināmu tās ietekmes atzīšanu no reģionālo spēlētāju puses. Raksta turpinājumā ir apkopotas piecas grāmatā paustās Vladimira Putina pieejas (formulas) Sīrijas pilsoņu karā, kuras ir ļāvušas intervenci padarīt tik veiksmīgu.