/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Ziņu virsrakstos šobrīd viennozīmīgi dominē divas tēmas - Pekinā notiekošās ziemas olimpiskās spēlēs un Ukrainas krīze. Lai gan tās varētu būt pavisam nesaistītas lietas, atklāšanas ceremonijas dienā notika Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina tikšanās. Kopīgie paziņojumi aicina domāt - vai Ķīnas atbalsts varētu iedrošināt Krievijas agresiju, un vai Ķīna no ģeopolitiskā saspīlējuma ir ieguvēja? Lai izvērtētu olimpisko spēļu nozīmi, Ķīnas intereses attiecībās ar Krieviju un arī Eiropas Savienību, raidījumā "Pasaule kabatā" 10. februārī viesojās Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra un Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Ziemas olimpiskās spēles viennozīmīgi tiek uzskatītas arī par ārpolitikas elementu - iespēju veidot Ķīnas tēlu pasaulē. Bērziņa-Čerenkova norāda, ka tas saskan ar Sji Dzjiņpina ārpolitikas uzstādījumu “izstāstīt Ķīnas stāstu” – nevis tikai atbildēt uz apvainojumiem, bet gan uzņemties iniciatīvu sava tēla un naratīva veidošanā. Turklāt, papildus pašām spēlēm, Ķīna izmantojusi arī samitu ar Krievijas prezidentu, lai demonstrētu ietekmi un signalizētu par savu nostāju.
Ķīnas studiju centra vadītāja atzīst, ka pēc līderu tikšanās publicētais paziņojums ir ļoti simbolisks un iezīmē arī dažādas iepriekš neredzētas ārpolitiskā naratīva šķautnes. Kaut gan Ukraina paziņojumā konkrēti nebija pieminēta, Ķīna tajā apstiprina, ka saprot Krievijas bažas par Eiropas drošības arhitektūru. Pētniece skaidro, ka to jāsaprot kā paziņojumu pret NATO, un tāds no Ķīnas puses patiesībā izskanējis pirmo reizi.