TOP 10 ⟩ Mīlnieki - leģendas, kuri viennozīmīgi pārspēja Romeo un Džuljetu (1)

Šie zināmie Dieva vārdi vistiešāk spēj atspoguļot Marijas (1867-1934) un Pjēra (1859-1906) mīlas stāstu, jo patiešām viņus vienoja kopīga kaislība uz zinātni, kas lika pat elpot vienā ritmā. Viņu vienotībai bija tāds spēks, ka tas abus aizveda līdz Nobela prēmijai.

Laboratorija nereti abiem bija siltāka vietiņa par gultu un baltiem palagiem.

Te viņi abi lieliski sapratās kā divi dabas pētnieki, kuri izolēja jaunu elementu - poloniju un atklāja radioaktivitāti. 

Pjērs 47 gadu vecumā gāja bojā nelaimes gadījumā, bet Marija sešdesmit gadu vecumā smagi saslima ar leikēmiju, ko bija izraisījusi radiācija. Pārim bija divi bērni - Irēne un Eva. Irēne pēc mātes nāves turpināja pētījumus un arī saņēma Nobela prēmiju par sasniegumiem ķīmijā. 

Marija un Pjērs ir mīlas pāris, kuri spēja apvienot profesionālo darbu ar ģimenes dzīvi. Traģiskais - abu ziedošanās radioaktivitātes izpētei un ciešanas no tās sekām. 

Tā trīsdesmit gadus vecais Oskars Vailds (1854-1900) raksta "Doriana Greja ģīmetnē". Tobrīd viņš vēl nenojauš, ka šie vārdi pēc septiņiem gadiem raksturos viņa aizraušanos ar studentu, lordu Alfrēdu Duglasu (1870-1945).

Tajā brīdī Oskars ir precējies, divu dēlu tēvs, tomēr jau gadiem viņš sevī jutis vēlmi tikties ar "citu" sabiedrību - aizliegtajos žokeju bāros uzrunājot zēnus.

Esot slepeni kopā, Oskars piedzīvoja savu rakstniecības triumfu, tapa daudzi slaveni viņa darbi, arī nauda nāca labi. Tomēr šis pāris bija pārāk atšķirīgs - Oskara miers un vēlme novērot nesaderēja ar Alfrēda karstgalvību un nepacietību. Tas arī nospēlēja liktenīgo noti, kad, sava mīļotā pamudināts, Oskars iesūdzēja tiesā Alfrēda tēvu par cieņas un goda aizskaršanu, jo tas bija viņu nodēvējis par sodomistu (homoseksuālu personu). Alfrēds jau bija saķildojies ar tēvu un naski kūdīja Vaildu tiesāties, lai tēvam ieriebtu. Tiesa un sabiedrība noraidīja šo prasību, un Vaildu notiesāja uz diviem gadiem pārmācības namā. Netīrība un dzīve bez grāmatām salauza Oskaru, arī ģimeni pēc šā skandāla viņš nekad vairs neredzēja. Arī Alfrēds novērsās un ar sev atstāto mantojumu nedalījās. Oskars cieta trūkumu un 47 gadu vecumā vientulībā Parīzē nomira. 

Bonija Elizabete Pārkere (1910-1934) un Klaids Čempions Barovs (1909 - 1934) ir slavenākais gangsteru pāris, kuri, ceļojot pa Centrālameriku Lielās depresijas laikā, aplaupīja gan degvielas uzpildes stacijas, gan arī bankas. Viņu "varoņdarbi" piesaistīja amerikāņu preses un lasītāju uzmanību laikposmā no 1931. līdz 1934. gadam. Tiek uzskatīts, ka viņi ir nogalinājuši vismaz deviņus policistus un četrus civiliedzīvotājus. Pāris tika nošauti 1934. gada maijā, kad policisti viņus ielenca netālu no Gibslandas, Luiziānas štatā. Pāris, kuru iekvēlināja kopīgi paveiktie noziegumi.

Katrs šāviens bija skūpsta vērts, un katra asinspirts teju aizstāja  seksuālas attiecības.

Izrādās, ka spēj pastāvēt arī tāda mīlestība, kas var būt veselam prātam tikpat neaptverama kā bankas aplaupīšana un vēl cilvēku nogalināšana.

Kaislībai piemīt spēks, kas liek rīkoties neapdomīgi un doties līdz galējai robežai. Gangsteru pāris izbaudīja slavu un brīvību - tiesa gan, īsu, bet kaislīgu.

Literātu pāris no Monparnasas - Simona de Bovuāra (1908-1986) un Žans Pols Sartrs (1905-1980) - vienmēr ir valdzinājis pasauli ar savu spēju uzturēt vieglumu attiecībās. Abi bija vienlīdz bagāti publicēto romānu un eseju ziņā, un abi bija spilgtas autoritātes. Līdzvērtīgi rakstnieki un daiļrunātāji un, kas galvenais, sabiedriskās domas veidotāji! Un tas viss bez skandāliem un greizsirdības - viegli un cēli. Protams, pēcāk jau atklājās arī "netīrā veļa" - trešās personas attiecībās un milzu bailes vienam otru pazaudēt.

"Tu esi mani noderīgie un vajadzīgie sakari. Visi pārējie ir gadījuma sakari," savai partnerei ir teicis Sartrs.

Žans no citiem sakariem nebija gatavs atteikties un deva šādu brīvību arī Simonai, ko viņa šad tad izmantoja. Tomēr tas viss bijis īslaicīgi un viss ticis izrunāts, laikam jau tas spēja šo 20.gs. intelektuālo sapņu pāri saturēt kopā.

Brīvība par spīti mīlestībai! Bez važām un bez bērniem, visa mūža garumā tikai viens otram. 

Valisa Simpsone (1896-1986) un Edvards VIII (1894-1972) apprecējās 1937. gadā.

Šajā dienā Edvards VIII nedomāja ne par troni, ne par savu zemi un varu, no kā bija pirms gada atteicies.

 Viņš domāja tikai par savu Valisu un ilgi kāroto laimi, kad kļuva par šīs amerikānietes trešo vīru. Lai kā viņi vēlējās mieru, šāds solis nozīmē attiecības sabiedrības intereses degpunktā. Bet tā bija mīlestība bez nožēlas. Edvards nespētu būt karalis un valdīt bez savas Valisas:

"Man nav ko nožēlot. Es zinu, ka bez Tevis es nespētu būt..."

Blondā skaistule, aktrise Evita Duarte (1919-1952) savam valdzinājumam pakļāva ne tikai divdesmit piecus gadus vecāko Huanu Peronu (1895-1974), bet arī visu argentīniešu tautu. 

Argentīnieši godāja sava prezidenta vēlāko laulāto draudzeni kā dievišķu būtni, kas nesusi mieru un spēku.

Lai gan abi bija iepazinušies jau sen un kopā tika pavadītas naktis, Huanam nepietika drosmes apprecēt Evitu - šķita, ka aktrise nepiedien ietekmīgam politiķim. Tomēr, kad sekoja kritiens karjerā, Huans saprata, ka nespēj bez Evitas dzīvot. Viņš satvēra viņas roku un aizveda līdz altārim, nemaz neapjaušot, ka tieši viņa viņu aizvedīs līdz slavas virsotnēm. Evitas necilā izcelsme - mājkalpotājas ārlaulības meita - bija tiešais ceļš uz vienkāršās tautas atbalstu. Zīmīgi, ka drīz pēc Evitas pāragrās nāves no vēža Huans arī zaudēja savas pozīcijas un karjerai pienāca gals.

Diktators un skaista aktrise ar pagātni - šīs politiskās attiecības ieguva tautas simpātijas!

Nelsonam Mandelam (1918-2013) un Vinnijai Mandelai (1934-2018) kopā būt bija lemts tikai īsu brīdi. Pat savas kāzas abiem neizdevās nosvinēt godam, vīram bija jādodas uz Johannesburgu, lai piedalītos procesā par valsts nodevību. Vinnija esot vēl ilgi glabājusi kāzu tortes gabaliņu, cerot, ka to izdosies apēst kopā...

Pāris kopīgu dienu un nakšu - un tad atkal bija ejams savs ceļš. Cietums, pagrīde, ārvalstis - šo ceļu abi gāja fiziski šķirti, bet domās viens otram līdzās. Abu mērķis bija viens - brīva Dienvidāfrika.

Tikai pēc divdesmit septiņiem gadiem ieslodzījumā Nelsons Mandela 1990. gadā tika atbrīvots. Tomēr apspiestības un ciešanu pilnajā laikā pāris bija nonācis pie atšķirīgiem uzskatiem - Nelsons nezaudēja ticību diplomātijai, kamēr Vinnija vēlējās iet atriebības ceļu. Lai vai kā, šis mīlas pāris, lai pieveiktu aparteīdu Dienvidāfrikā, gāja pamatīgā kaujā kā nopietni cīnītāji. Mīlestība tika upurēta.  

Kad Ričards Bērtons (1925-1984) un Elizabete Teilore (1932-2011)  filmējās filmā "Kleopatra" un kā Antonijs un Kleopatra bija aizņemti mīlas skatos, visa filmēšanas grupa aizturēja elpu. Jo visiem bija skaidrs, ka tā nav nekāda tēlošana. Dzīve bija apsteigusi mākslu un padarījusi tēlotājus par īstu, kaisles pilnu pāri. Amerikāņu superzvaigzne un stūrgalvīgais velsietis, kam tobrīd bija vajadzīga nauda, kino savu darbu paveica pat pārāk temperamentīgi un patiesi. Filmā iesāktais turpinājās arī dzīvē.

Viņi bija tik līdzīgi - mīlēja trakulīgu dzīvesveidu, kaislīgas sarunas un kopā pavadītas naktis. Viņi teica viens otram acīs patiesību, lai kāda tā būtu. Nereti izkāvās, un tad jau atkal mīlējās...

1964. gadā abi apprecējās - Riks kļuva par Lizijas trešo un vēlāk arī... sesto vīru. Jā, viņi dzīvoja kā suns ar kaķi - plēsās līdz brūcēm, bet arī nespēja dzīvot viens bez otra uzmanības... Arī alkohols šim pārim bija kā cements, tā arī bumba ar laika degli.

"Mēs aizvien mīlam viens otru, taču kopā būt nespējam," reiz teikusi Elizabete par abu attiecībām. 

Tikai ar lielu, lielu pacietību un neatlaidību japāņu māksliniecei Joko Ono (dzim. 1933.) izdevās savaldzināt grupas "Bītli" dalībnieku Džonu Lenonu (1940-1980), jo kā nekā tobrīd viņš bija precēts vīrs. Bijis gadījums, kad Joko ielēkusi Džona rolsroisā un iespiedusies uz sēdekļa pa vidu starp Džonu un viņa sievu Sintiju. Pēc pāris gadiem Joko ilgas tika atalgotas, Džons, sievai neesot valstī, ielūdza viņu ciemos. Pēc kopā pavadītās nakts Džons esot teicis draugam: te nu ir tas, uz ko es cerēju visu savu dzīvi. Kāzas abi nosvinēja kā publisku akciju - "mītiņu gultā".

Džons un Joko bija divi avangardisti, savdabji un brīvdomātāji, kas abus lieliski saturēja kopā. Viņi bija satikušies pareizajā, revolucionārajā hipiju laikā, kad varēja izpausties, kā vien vēlējies.

Džons un Joko strīdējās, meloja un kliedza, bet viņi prata arī izlīgt un būt kopā. Abi jau bija sākuši mierīgu dzīvi, sagaidījuši ģimenē dēlu Šonu, kad notika traģēdija, kāds trakais raidīja piecas lodes Lenonam krūtīs... Jā, tikai nāve spēja šķirt šo košo brīvdomātāju pāri!

1922. gadā angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa (1882-1941) iepazinās ar divdesmit gadus jaunāko Vitu Sakvilu-Vestu (1892-1962). Abas sievietes bija ceļā uz sasniegumiem savā literārajā karjerā un atrada viena otrā daudz kopīga. Lai gan viņas nāca no atšķirīgiem dzīves apstākļiem, abām jau no pirmās sarunas bija skaidrs, ka vēlas turpināt satikties un pavadīt laiku kopā.

Tas viss pārvērtās mīlas sakarā, kuras pamatā bija cieņpilnas attiecības un arī - jutekliska iekāre. Abas bija precējušās, un šis sakars nebija pieļaujams atklāti.

1928. gadā Virdžīnija radīja savai draudzenei literāru pieminekli, romānu "Orlando". Abu dāmu sakars aprāvās, kad Virdžīnija 1941. gadā sev atņēma dzīvību. Viņas abas piedzīvoja satraucošu afēru, kurā bija priekpilni mirkļi un nežēlīgs liktenis.

Viņu atšķirīgums nemudināja abas būt par katru cenu kopā, bet līdzīgums radīja ilgas un kaisli. 

Rakstā izmantoti ārzemju interneta materiāli un citāti no grāmatas "50 KLASSIKER PAARE" (sastādījusi Barbara Sichtermann).