Vēja ģeneratoru parki var dot labumu jūras “veselībai” (1)

Viņš pavēstīja, ka EP Rūpniecības, enerģētikas un pētniecības komitejas sagatavotajā ziņojumā teikts, ka, lai sasniegtu 2030. un 2050. gadam izvirzītos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus, straujāk jāpalielina atkrastes atjaunojamās enerģijas izmantošana.

Ziņojumā norādīts, ka vajadzīga ilgtspējīgāka jūras telpas un piekrastes līniju pārvaldība, lai atraisītu pilnu potenciālu, turklāt atkrastes vēja ģeneratoru parki var dot labumu jūras bioloģiskajai daudzveidībai, ja tie ir ilgtspējīgi projektēti un būvēti.

Ziņojumā arī teikts, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jānodrošina jūras vēja ģeneratoru parku līdzāspastāvēšana ar esošajām atkrastes darbībām, piemēram, zvejniecību un jūras transportu.

Pēc Krastiņa paustā, ziņojumā arī uzsvērts, ka jūras vēja enerģijas izmaksas pēdējās divās desmitgadēs ir ievērojami samazinājušās

- no 2010. līdz 2020. gadam tās kritušās par 48%. Turklāt pašlaik tas ir viens no konkurētspējīgākajiem enerģijas avotiem.

Tomēr deputāti uzskata, ka, pakāpeniski neatsakoties no fosilā kurināmā un fosilā kurināmā subsīdijām, nebūs iespējams sasniegt ES mērķus atjaunojamās enerģijas jomā un līdz gadsimta beigām ierobežot globālo sasilšanu līdz mazāk nekā 1,5°C.

EP preses sekretārs Latvijā norādīja, ka ziņojums ir atbilde uz Eiropas Komisijas paziņojumu par atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanu.

Paredzēts, ka debates notiks šodien, bet balsojums paredzēts otrdien, 15. februārī. Savukārt rezultāti tiks paziņoti trešdienas rītā, 16. februārī.