Kariņš: Latvija, iespējams, ir vislabāk nodrošināta militārajā jomā kā jebkad valsts vēsturē (45)

Premjers preses konferencē pauda, ka diemžēl Krievijas karaspēka aizvien pieaugošās sakoncentrēšanos pie Ukrainas robežas dēļ un, Krievijai veicot militāros manevrus Baltkrievijā, tuvu Ukrainas robežai, Ukrainā ir palielinājies karadarbības eskalācijas risks. Latvija turpinās iestāties par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un tiesībām tai pašai lemt savu likteni, iestājoties pret Kremļa vēlmi atgriezties pagātnē ar ietekmes sfēru sadalījumu, uzsvēra Kariņš.

Premjers akcentēja, ka Latvijai kā NATO dalībvalstij tieša militāra apdraudējuma nav, taču, situācijai eskalējoties, jārēķinās gan ar tādu risku kā iespējamā bēgļu plūsma no Ukrainas, gan risku enerģētikas jomā, kas skartu visu Eiropu. Valdības vadītājs norādīja, ka Ministru kabinets apzinās šos riskus un strādā pie dažādiem scenārijiem, tajā skaitā, Iekšlietu ministrija (IeM) jau publiski ir aktualizējusi jautājumu par rīcību gadījumā, ja sāktos bēgļu plūsma no Ukrainas.

Vaicāts sīkāk par iespējamo bēgļu uzņemšanu, premjers norādīja, ka joprojām turpinās centieni diplomātiskā veidā atrisināt situāciju saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainas demokrātiju. Reizē IeM ir sagatavojusies arī eskalācijas scenārijam, norādīja Kariņš.

Ministru prezidents piebilda, ka vēl nav zināms, vai un kad situācija eskalēsies, taču, ja nonāktu līdz šādai situācijai, tad bēgļi no Ukrainas arī būtu viegli integrējami Latvijas darba tirgū. Premjers gan arī piebilda, ka pašlaik ir pāragri spriest par šo jautājumu.

Latvija, iespējams, ir vislabāk nodrošināta militārajā jomā kā jebkad valsts vēsturē, tāpat no Baltijas valstīm Latvijā ir lielākais NATO militārais kontingents. NATO kontingents arī tiek stiprināts gan Baltijā, gan pārējā Austrumeiropā, atzīmēja politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka tāpat kā Ārlietu ministrija arī viņš pastiprināto draudu apstākļos aicina valsts piederīgos no Ukrainas atgriezties mājās, piebilstot, ka ir iespējams izmantot reisus starp Latviju un Ukrainu, kas joprojām turpinās.

Kā ziņots, Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.