Kopš Krimas aneksijas attiecības starp Rietumu pasauli un Krieviju ir zemākajā punktā pēc Aukstā kara beigām. Kāda ir Krievijas motivācija, sapulcējot karavīrus pie Ukrainas robežas un liekot pārējai pasaulei minēt, vai gaidāms jauns iebrukums? Pētnieks un Norvēģijas Dienvidaustrumu universitātes profesors Glens Dīzens, kurš publicējas arī Krievijas starptautisko attiecību žurnālā «Russia in Global Affairs», pauda pretrunīgi vērtējamu skatījumu, ka Krievija un Rietumi esot līdzatbildīgi par pašreizējo saspīlējumu.

Sarunā Dīzens uzsvēra, ka Ukrainas krīzes sakne ir Rietumu lēmums pagājušā gadsimta 90. gados izslēgt Krieviju no Eiropas drošības arhitektūras veidošanas. Tāpēc pašlaik Ukraina tiek vienlaicīgi rauta gan Krievijas, gan Rietumu virzienā. Tā ir sašķelta valsts, un tai pašreizējās politiskajās spēlēs pastāv ievērojami sadalīšanās draudi.

Krievijas skatupunkts

Atbildot uz jautājumu par pašreizējās eskalācijas cēloņiem un iespējamo jauno Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dīzens uzskata, ka Maskava ir zaudējusi ticību Rietumu vēlmei izdarīt spiedienu uz Ukrainu īstenot Minskas vienošanos, kura paredz