Ēģiptes varenākā sieviete, kura mīlēja un slepkavoja. Valdniece Kleopatra

Kleopatra valdīja 22 gadus, un viņas pārstāvniecībā valsts izauga par vienu no varenākajām un bagātākajām impērijām.

Tālaika vēstures avoti liecina par to, ka valdniece ir bijusi diezgan tirāniska un aukstasinīga un tai pašā laikā veiksmīgi izmantojusi visu sievietes arsenālu jeb “smago artilēriju” – manipulācijas, mīlas sakari ar svarīgiem vīriešiem, piemēram, ar Jūliju Cēzaru, savu ģimenes locekļu slepkavību pasūtījumi.

Arī Kleopatras nāves apstākļi ir tikpat noslēpumaini kā viņas dzīve – tiek lēsts, ka viņa mirusi no čūskas koduma, taču pastāv versija, ka Kleopatra no brīva prāta iedzērusi indi un izdarījusi pašnāvību.

Kleopatra atšķīrās no citiem savas dinastijas pārstāvjiem, jo jau agros pusaudžu gados izrādīja lielu interesi par ekonomiku, politiku un kultūru,

turklāt runāja ēģiptiešu valodā.

Tas tajā laikā bija retums, jo lielākā daļa iedzīvotāju pārvaldīja grieķu valodu. Kleopatras biogrāfijas autore Steisija Šifa min, ka pat vēsturnieku aprindās nav daudz pārbaudāmas un konkrētas informācijas, kas detalizēti ilustrētu viņas personību un dzīvesstāstu.

Šifa atzīmē arī to, ka Kleopatra bijusi ārkārtīgi inteliģenta un brīvi runāja deviņās valodās, turklāt jau tajā laikā labi pārzināja propagandas tehnikas, ko izmantoja savu politisko un privāto mērķu sasniegšanai.

Taču, kā jau tas mēdz notikt, kino režisorus, dzejniekus un vēsturniekus tomēr vairāk interesēja viņas attiecības ar Jūliju Cēzaru un Marku Antoniju, no kuriem Kleopatra laida pasaulē četrus bērnus.

Interesanti, ka Cēzara un Kleopatras attiecības sākās politiskas nepieciešamības vārdā. Kleopatrai bija jāatgūst vara pēc tam, kad vīrs viņu izraidīja no Aleksandrijas, kamēr Cēzaram bija nepieciešamas Ēģiptes bagātības.

Abi bija precēti ar citiem cilvēkiem – Cēzaram bija viņa trešā sieva Kalpurnija, bet Kleopatrai – līdzvaldītājs, viņas brālis Ptolemajs XIII.

Pēc brāļa krišanas kaujā Cēzars Kleopatrai “piespēlēja” citu viņas brāli – Ptolemaju XIV, ar kuru viņa arī apprecējās.

Drīz pēc tam Kleopatra laida pasaulē Cēzara bērnu – “mazo Cēzaru”. Cēzaru nogalināja 44. gadā p.m.ē., drīz tika nogalināts arī Ptolemajs XIV, visbeidzot – Kleopatras trīsgadīgais dēls saņēma troni, un valdniece pilnībā nostiprināja savu varu.

Vēlākajos gados romiešu politiķus un ģenerālis, tālaika Senās Romas austrumu teritoriju pārvaldītājs, pasludināja 13 gadus veco Cēzaru par Karaļu un Ēģiptes karali, kas sadusmoja Senās Romas imperatoru Oktaviānu, kuram tika solīts tronis saskaņā ar Jūlija Cēzara pēdējo gribu.

Oktaviāns sakūdīja tautu un norādīja, ka Marka Antonija un Kleopatras attiecības ir amorālas.

Kad sākās Ēģiptes un Senās Romas karš, Oktaviāna spēki padevās, bet Kleopatra aizsūtīja savu vecāko dēlu uz Indiju bailēs par viņa dzīvību. Pēc Antonija un Kleopatras nāves 30. gadā p.m.ē. Oktaviāns anektēja Ēģipti un beidzot varēja realizēt savas ambīcijas, kas viņam tika liegtas Kleopatras valdīšanas laikā.

Taču abu valdnieku dēls Cēzars tika nogalināts pēc Oktaviāna pavēles, bet Marka Antonija un Kleopatras kopīgo bērnu dzīvības tika pasargātas.

Aleksandrs un viņa dvīņu māsa Kleopatra Selēne savu tēvu Marku Antoniju pirmo reizi satika Sīrijā, būdami trīs gadus veci.

Diemžēl Aleksandrs par nākamo valdītāju pēc Antonija vēlmes tomēr nekļuva.

Oktaviāns savu varu un atriebību vēlējās demonstrēt tiktāl, ka mirušo Kleopatru lika izvadīt Romas ielās, kamēr Aleksandrs un viņa māsa pavadīja māti, ģērbušies kā saule un mēness.

Kleopatras meita Selēna 15 gadu vecumā apprecēja Numīdijas, tagadējās Alžīrijas teritorijas, karali un savas dzīves laikā ieguva tikpat lielu varu kā viņas dižciltīgā māte. Viņa valdīja 20 gadus līdz pat savai nāvei 35 gadu vecumā.