:format(webp)/nginx/o/2021/02/08/13618460t1h9eae.jpg)
Speciālisti atzīst, ka pornogrāfija mēdz sakropļot jauniešu izpratni par to, kādam ir jābūt dzimumaktam. Manuprāt, to pašu kino ir izdarījis ar sērošanu. Es gaidīju, ka pēc mātes nāves būs pienākusi mana kārta kļūt par filmas galveno varoni, dzīve apstāsies un krasi uzņems citu kursu. Tā tas nenotika. Šis ir mans stāsts, ko nozīmē zaudēt vienīgo vecāku, esot jaunajam pieaugušajam. Šis ir stāsts, ko es būtu gribējusi izlasīt, ne uzrakstīt, tāpēc tas ir ieraudzījis dienas gaismu.
Sēru definīcija ir - emocionāls stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Taču sēras ir ļoti individuālas un dzīves laikā neizbēgamas.
Psihoterapeite pirmajā sesijā pēc mammas bērēm man vaicāja: "Vai tu zini, ko nozīmē sērot?" Es apstulbu - protams, ka man ir skumji, bet es spēju funkcionēt. Pie sevis nodomāju: "Iepriekš tu man skaidroji, ka skumjām var būt klātesošas arī citas emocijas un man par to nav jājūtas slikti, bet tagad tu man saki, ka ar sērām ir citādāk?"
Viņa turpina stāstīt, ka ir jāpaiet gadam, lai izietu sērošanas procesu pilnībā. "Gadam?!" Automātiski nospriedu, ka man tam nav laika. Un šī bija pirmā domāšanas kļūda, ko pieļāvu.
Sērot nenozīmē tikai dziļas skumjas un pārdzīvojumus, sēras var nozīmēt visas emocijas reizē vai arī pilnīgu "iztukšīti". Sērojot es iemācījos dzīvot pati sev, neizbēgot no depresīviem posmiem, kurus nomainīja enerģijas uzplaiksnījumi. Sērojot es iemācījos būt pacietīga pret apkārtējiem, bet galvenokārt pati pret sevi.