Krievijas iespējamais uzbrukums Ukrainai: brīdina par nepatīkamām sekām biržās (12)

Krievijas iebrukums Ukrainā ievērojami apgrūtinās jēlnaftas piegādes, kā rezultātā cenas kāps vēl vairāk, pārsniedzot 100 dolāru atzīmi.

“Konflikts starp Krieviju un Ukrainu varētu likt cenām kāpt virs 100 dolāriem par barelu ātrāk, nekā prognozēts iepriekš,” CNN sacīja “AvaTrade” analītiķis Naīms Aslams. “Potenciālais naftas cenu kāpums ir atkarīgs no Rietumvalstu sankcijām, par kurām ASV un tās sabiedrotie runā jau labu laiku,” teica Aslams.

Enerģētikas cenu kāpums Eiropā būs vēl lielāks nekā līdz šim, un tas ievērojami skars arī ASV, kas Federālajām Rezervēm liks kāpināt procentu likmes, lai censtos apspiest inflācijas tempus. Šāds scenārijs, visticamāk, būs nelabvēlīgs akciju tirgiem.

“Capital Economics” analītiķi pirmdien uzsvēra, ka “Krievijas iebrukums Ukrainā nozīmētu ļoti skarbas sankcijas, kas pievienotu vēl vismaz divus procentpunktus jau tā augstajai inflācijai, it īpaši Eiropā”.

“Ņemot vērā augsto inflāciju un signālus no centrālajām bankām, monetārā politika prasītu agresīvu jostu savilkšanu,” piebilda “Capital Economics”.

Tirgus varētu ignorēt biedējošus virsrakstus, taču ne naftas gadījumā

Nafta ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ finanšu tirgos būtu jūtams potenciālais Krievijas iebrukums Ukrainā. Iepriekš ģeopolitisku satricinājumu un teroraktu sekas arī bija jūtamas, taču tās bija īslaicīgas.

“CFRA Research” investīciju stratēģijas vadītājs Sems Stovals veica tirgus reakcijas analīzi uz 24 militāriem notikumiem un teroristu uzbrukumiem kopš Otrā pasaules kara laikiem.

Viņš noskaidroja, ka “S&P 500” indekss tipiski ir krities par tikai 1%, ņemot vērā sākotnējās ziņas par militāru notikumu vai teroraktu, un tikai par 5,5% reāla notikuma laikā. Turklāt – lai atgūtos no zaudējumiem, vidēji bijušas nepieciešamas 52 dienas.

“Kapitāla tirgi ir ļoti liela riska priekšā it īpaši, ja Krievija īstenos iebrukumu Ukrainā. Vēsture atgādina investoriem, ka pārsteiguma militāras operācijas un teroristu aktivitātes parasti ir ar īstermiņa sekām un tām nav bijušas lielas ietekmes uz ekonomiku. Tādi piemēri ir [ASV prezidenta Džona] Kenedija slepkavība, Izraēlas sportistu slaktiņš Minhenes olimpiskajās spēlēs 1972. gadā, Madrides terorakts 2004. gadā, Londonas terorakts 2005. gadā un sprādziens Bostonas maratonā 2013. gadā,” rakstīja Stovals.

Tomēr viens militārais konflikts ietekmēja naftas tirgu – tas bija 1990. gada karš, kad Sadāma Huseina vadībā Irāka iebruka Kuveitā. Tas radīja lielu šoku tirgū.

“S&P 500” indekss Persijas līča kara sākumā zaudēja 17% savas vērtības, un bija nepieciešams vairāk nekā pusgads (189 dienas), lai tirgus atgūtos no zaudējumiem.

Arī Ukrainas krīzes saasinājums var radīt nozīmīgas problēmas globālajiem tirgiem un ekonomikai. Tikai šoreiz satricinājums būs sāpīgāks nekā Kuveitas okupācija vai teroristu uzbrukumi. Cits faktors, kas rada bažas, ir tas, ka Krievija nav tikai nozīmīgs spēlētājs enerģētikas tirgū.

“Ņemot vērā, ka Krievija ir nozīmīgs naftas un citu resursu piegādātājs, bažas par cenu kāpumu ir ļoti lielas,” norādīja “City Index” vecākā finanšu tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Bažas par Krievijas uzbrukumu un panika finanšu tirgos

Tikmēr “Financial Times” vēsta, ka ASV un Eiropas akciju tirgos pirmdien bija vērojama zināma panika, ņemot vērā Krievijas potenciālo uzbrukumu kaimiņvalstij.

FTSE vispasaules indekss zaudēja 1% vērtības. Lielākie kritumi vērojami Eiropā, kur “Stoxx 600” indekss kritās par 1,8%, Vācijas “Xetra Dax” kritās par 2%, CAC par 2,3%. Sekas jūtamas bija arī ASV “S&P 500” indeksā, kas kļuva par 0,4% zemāks.

Pirmdienas satricinājumi finanšu tirgos ir saistāmi ar ASV nacionālās drošības padomnieka Džeika Salivana svētdienas izteikumiem, kuros viņš brīdināja, ka “Krievija savu uzbrukumu varētu īstenot kuru katru dienu, vēl pirms Pekinas olimpisko spēļu beigām”.

Akciju tirgi, it īpaši Eiropā, gan nedaudz atguvās pēc ziņām, kad Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja prezidentam Vladimiram Putinam, ka “diplomātiskām sarunām ar Rietumiem ir jāturpinās”.

Putins jautāja, vai ir kāda iespējamība vienoties ar Rietumiem par Maskavas drošības prasībām; Lavrovs atbildēja, ka “iespēja pastāv vienmēr”.

ASV akciju tirgū neliels kritums bija vērojams pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska brīdinājuma, ka “atkal ir noteikts iebrukuma datums” Pagājušajā nedēļā “S&P 500” indekss zaudēja 2% no vērtības, un tas notika pēc tam, kad Baltais nams izteica pirmo brīdinājumu par “tūlītējiem iebrukuma draudiem Ukrainā”.

Kas attiecas uz Āziju, arī tās tirgos ir vērojams kritums – Japānas “Topix” indekss pirmdien kritās par 0,3%, bet Honkongas “Hang Seng” - par 0,7%.

Līdz šim vairākas Rietumvalstis ir likušas savam diplomātiskajam un militārajam personālam pamest Ukrainu, un arī vairākas lidsabiedrības ir atcēlušas lidojumus uz šo valsti.

Spriedze ir ievērojami sarežģījusi situāciju akciju tirgos, kuros jau tā šis gads ir sācies visai vāji, ņemot vērā pārmaiņas monetārajā politikā.

Tiek norādīts, ka pirmdien par 7% pieauga Eiropas dabasgāzes nākotnes līgumu vērtība līdz 79,40 eiro par megavatstundu. Savukārt “Brent” markas jēlnafta sasniedza 96,48 dolārus par barelu, kas ir augstākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā.

“Ja Rietumvalstu bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā izrādīsies nepatiesas vai arī Krievija pati atvilks karavīrus no savām rietumu robežām, tad naftas cenām būs kritums.

Bet pašlaik, kamēr visas acis ir vērstas uz Krievijas – Ukrainas pierobežu, jārēķinās ar naftu 100 dolāru līmenī,” pauda “PVM Oil Associates” pārstāvis Tamass Varga.