Sandra Kļaviņa: es arī vairs nespēju līdz galam uzticēties... (5)

Sandrai ir patiess prieks par šo pieredzi un saraksti ar tālo draugu, jo tas viņai iedodot plašāku skatījumu uz dzīvi.  

"Varbūt skanēs jocīgi, bet es arī saprotu, ar ko tie citas mentalitātes vīrieši paņem. Protams, mums arī ir forši vīrieši, bet vēsture, karš, audzināšana, demogrāfija - tas viss ir atstājis iespaidu.

Daudziem raksturīgs skopums emocijās un izteicienos - jūtas varbūt ir un daudz, taču tās netiek izrādītas. Bet sievietei to vajag - to sievišķīgo sajūtu, ka esi karaliene.

Un tur nemaz nevajag ne satikties, ne kaut ko plānot. Nemaz nevajag to klātbūtni. Pietiek, ka ir tāds pasaulē, kas tev tā raksta," intervijā žurnālam "Annas Psiholoģija" par saraksti ar vīrieti runā aktrise.

"Es negribu uzņemties vēl lielāku atbildību, es negribu riskēt. Jo

visu savā dzīvē veidoju pati, un tas nav bijis viegli ne finansiāli, ne citādi. Līdzsvaru, ko šobrīd turu, es noturu pati ar savu darbu, un es negribu to pakļaut riskam.

Laikam es arī vairs nespēju līdz galam uzticēties..." intervijā žurnālam "AP" stāsta Sandra Kļaviņa.

Tālāk atklātajā sarunā aktrise atzīst, ka "uz aktieriem vairs neskatās. Šos izaicinājumus es vairs negribu". 

"Es skatos uz tiem, kas uz mani skatās. Man patīk arī jaunāki. [..] Bet patiesībā man

tiešām var iepatikties dažādu vecumu vīrieši. Man arī Barišņikovs patīk! 

Es viegli atrodu to, kas mani otrā interesē, tāpēc vīrietis sajūtas brīvs un pieņemts. Vienmēr cenšos saprast otru cilvēku. Bet es nevaru piedot vīrietim, ja viņš ir apzināti cietsirdīgs. Ar to esmu saskārusies. Kad tev prot pateikt tā, lai vissāpīgāk, jo zina, kur trāpīt," atklāta ir aktrise. 

Sirsnīgo un emocionālo interviju lasi žurnāla "Annas Psiholoģija" februāra numurā.