/nginx/o/2022/02/16/14367823t1hd234.jpg)
2011. gads Mančestras iedzīvotājam Bišopam izvērtās visai savdabīgs. Viņš kopā ar draugiem atpūtās Spānijas kūrortpilsētā Benidormā. Vienam no viņiem apritēja 50. Tā nu draugu kompānija svinēja, atpūtās un, protams, iemalkoja pa mēriņam. Un darīja to jau kopš agras pēcpusdienas.
Ap vienpadsmitiem vakarā, kad uz dzērienu galda alus vietā parādījās sidrs, kompānija drīz vien nolēma doties uz nākamo bāru.
Bišops, nevēlēdamies atstāt tikko iegādāto sidru uz galda, to ātri izdzēra. Taču Bišopam tūdaļ palika slikti, un viņš iztukšoja savu kuņģi vietējā atkritumu tvertnē.
Kad draugi jau atradās nākamajā bārā, kāds no viņiem pajautāja – Bišop, kur ir tavi zobi?
Bišops aptvēra, ka ir pazaudējis savas zobu protēzes, kuras, atgriežoties notikuma vietā, jau bija pazudušas nebūtībā. Taču viņš draugiem bija apsolījis, ka dziedās dziesmu, ģērbies Elvisa Preslija kostīmā.
Pat tad, ja zobi ir pazuduši. Bišops atceras, ka notikums visiem klātesošajiem šķitis neizmērojami smieklīgs, bet, atgriežoties mājās, pasūtīja sev jaunu protēzi.
Pēc kāda laika pazudušie zobi atradās viņa Anglijas mājas pastkastē.
Kopā ar paciņu viņš saņēma vēstuli no Spānijas biotehnoloģiju centra, kas atraduši viņa protēzi un tā viņu noliktavā glabājusies vairākus gadus.
Taču pats interesantākais vēl tikai sekos.
Reiz kāds jauns ģenētikas speciālists bija izlēmis notestēt Bišopa zobu protēzi un tā atklāja viņa DNS un, visbeidzot, atrada arī viņa adresi.
Bišops, kuram šobrīd ir jau 63 gadi, reiz bija nodevis DNS paraugu, bet savus senos zobus nolēma izstādīt vietējā biedru klubā, kuru pats vada.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)