Par spīti Polijas un Ungārijas iebildumiem ES Tiesa apstiprina ES līdzekļu piešķiršanas saistīšanu ar likuma varu

2020.gada novembrī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) vienojās par mehānismu, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar likuma varas ievērošanu.

Tomēr pret šo mehānismu kategoriski iebilda Ungārija un Polija, kas vērsās EST, apgalvojot, ka tam trūkst pienācīga juridiskā pamatojuma.

Kā nolēma EST, mehānisms "ir domāts savienības budžeta pasargāšanai no sekām, kādas rodas likuma varas principu pārkāpšanas rezultātā", un tādējādi to atļauj ES līgumi.

EST norādīja, tā kā ES dalībvalstis piekritušas ievērot "bloka kopējās vērtības, tādas kā likuma vara un solidaritāte", ES "ir jābūt spējīgai aizsargāt šīs vērtības".

ES budžets, kas 2021.-2027.gadam ir divi triljoni eiro, "ir viens no principiālajiem instrumentiem, lai ES solidaritātei piešķirtu praktisku rezultātus", pavēstīja tiesa.

Polija tiesas lēmumu nodēvēja par "uzbrukumu mūsu suverenitātei", savukārt Ungārija to raksturoja kā "politiski motivētu".

ES dalībvalstu līderi 2020.gada budžeta sarunās vienojās, ka mehānisms tiks izmantots tikai tad, ja savu lēmumu būs pieņēmusi EST. Ar šādu piekāpšanos Varšava un Bukareste tika pārliecinātas nebloķēt svarīgus lēmumus par ES budžetu.

Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka Polija un Ungārija vairs neatbilst ES pamata standartiem, jo Polijas tiesu vara vairs nav neatkarīga un Ungārijā liela daļa no ES naudas, kas tiek izmantota publiskiem iepirkumiem, nonāk pie piegādātājiem, kas saistīti ar valdošo partiju "Fidesz". Abos gadījumos iespējams, ka ES līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši.

EK jau ir iesaldējusi miljardiem eiro no Budapeštai un Varšavai paredzētajām summām ES palīdzības programmā ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19.

ES budžeta komisārs Johanness Hāns janvārī paziņoja, ka EK varētu ierosināt iesaldēt ES struktūrfondus Ungārijai un Polijai pirms Ungārijas parlamenta vēlēšanām 3.aprīlī.