/nginx/o/2022/06/06/14607717t1h9fea.jpg)
Krievijas autoritārā vadoņa Vladimira Putina ieskatā, Krieviju visvairāk apdraud divas lietas – Ukrainas eksistence un NATO. “Briesmīgā” Ukraina un “agresīvais” NATO tika apspriesti arī Putina pirmdienas uzrunā, kurā viņš paziņoja par okupēto Austrumukrainas “republiku” “neatkarības atzīšanu”.
TVNET faktu pārbaudes projekts “Faktomāts” atspēko dažus biežāk izplatītos Krievijas melus gan attiecībā uz notikušo Austrumukrainā, gan NATO.
Pirmdienas vakarā Putins parakstīja dekrētu par divu pašpasludināto "tautas republiku" atzīšanu Doņeckas un Luhanskas apgabalā Ukrainas austrumos, kā arī deva rīkojumu Krievijas karavīriem ieiet šajās teritorijās, lai veiktu it kā "miera uzturēšanas" misiju. Pirms dekrēta parakstīšanas Putins uzrunāja sabiedrību, kurā sniedza visai savdabīgu vēstures lekciju gan par Ukrainu, gan par NATO.
Kopš pirmā Putina uzbrukuma Ukrainai 2014.gadā Putins, Krievijas amatpersonas un propagandas mediji regulāri paziņo, ka Ukrainas vēršanās pret Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām esot uzskatāma par genocīdu.
Meli: Genocīds Ukrainā
Izteikums "genocīds Ukrainā" izskanēja arī Putina uzrunā un pirms tam notikušajā Krievijas drošības padomes sēdē, kurā tika spriests par Donbasa "republiku" atzīšanu. "Genocīdu" pieminēja gan pats Putins, gan Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, gan arī Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko.
Fakti: Genocīda definīcija lasāma 1948.gadā pieņemtajā ANO Genocīda nepieļaušanas un apkarošanas konvencijā.
Tur teikts, ka ar “genocīdu tiek saprastas šādas darbības, kas tiek veiktas ar mērķi pilnībā vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku grupu”:
Gandrīz identiska genocīda definīcija lasāma arī Krievijas Kriminālkodeksa 357.pantā.
Austrumukrainā dzīvo divas lielas etniskās grupas - ukraiņi un krievi.
Nav īsti saprotams, kuru tieši nacionālo, etnisko, rases vai reliģijas grupu tiek mēģināts apzināti iznīcināt Donbasā. Krievus? Ukraiņus? Visus krievvalodīgos?
Protams, Donbasā jau gadiem ilgi vērojama karadarbība, tomēr nevienu reizi nav tikuši sniegti pierādījumi par kādas vienas grupas mērķtiecīgu vēršanos pret citu ar mērķi to iznīcināt. Karadarbība, kuras laikā iet bojā cilvēki, obligāti nenozīmē, ka notiekošais ir genocīds.
/nginx/o/2022/02/22/14381910t1h6651.jpg)
Tikpat klaji nepatiesus apgalvojumus Putins, Krievijas amatpersonas un propagandisti regulāri izplata arī attiecībā uz NATO.
Meli: NATO plāno Krievijai uzbrukt jau kopš Aukstā kara beigām; NATO spēki ieskauj Krieviju no visām pusēm; NATO ir lauzusi Krievijai dotos solījumus nekad nepaplašināties austrumu virzienā.
Fakts: NATO ir aizsardzības alianse, kuras mērķis ir tās dalībvalstu aizsardzība. Nevis uzbrukums citām valstīm. Pagājušā gada jūnijā notikušajā NATO samitā alianses dalībvalstis kārtējo reizi publiski apstiprināja, ka NATO nemeklē konfrontāciju ar Krieviju un nerada tai nekādus draudus. To, ka NATO ir aizsardzības alianse, 2002.gadā apstiprināja arī pats Putins, norādot, ka ikvienai valstij ir tiesības izvēlēties veidu, kādā tā rūpējas par savu drošību.
Fakts: NATO neieskauj Krieviju no visām pusēm. Krievijas sauszemes robeža ir vairāk nekā 20 000 kilometrus gara. Tikai vienu sešpadsmito daļu jeb 1215 kilometrus savu robežu Krievija dala ar NATO dalībvalstīm. Krievija robežojas ar 14 valstīm, bet tikai piecas no tām ir NATO dalībvalstis.
Reaģējot uz Krievijas agresiju pret savām kaimiņvalstīm, NATO 2016.gadā izvietoja kaujas vienības Baltijas valstīs un Polijā. Šie spēki tika izvietoti pēc attiecīgo valstu lūguma. Pirms Krievija uzbruka Ukrainai un 2014.gadā okupēja tai piederošo Krimu, NATO nebija plānu alianses austrumu valstīs izvietot savus karavīrus.
Fakts: NATO nekad nav solījusi Krievijai neuzņemt jaunas dalībvalstis un NATO paplašināšanās nav vērsta pret Krieviju. Ikvienai neatkarīgai valstij ir tiesības brīvprātīgi izvēlēties veidu, kā tās rūpējas par savu drošību, tostarp pievienoties reģionālām aizsardzības aliansēm.
:format(webp)/nginx/o/2019/10/04/12622292t1hdf5d.jpg)