Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Pandēmijas stress un miega zāles – riski iedzīvoties demencē

Foto: unsplash.com

Viena no pandēmijas laika blaknēm ir arī pieaugošais stresa līmenis un nereti – arī miega traucējumi, kuru regulēšanai tiek izmantots melatonīns jeb miega hormons triptamīns, ko ir iespējams iegādāties aptiekās kā bezrecepšu medikamentu.

Taču pētnieki brīdina, ka pārlieku bieža melatonīna lietošana var radīt veselības traucējumus.

2018. gadā ASV iedzīvotāji lietoja divtik vairāk miega zāļu nekā 2008. gadā, ziņots 2022. gada 1. februārī publicētajā ASV Amerikas mediķu asociācijas pētījumā.

Tāpat kopš 2006. gada melatonīnu devās virs 5 miligramiem ik dienas lieto arvien vairāk cilvēku, turklāt tas tiek izmantots ilgtermiņā – ar nevēlamām sekām.

Miega zāles veicina pāragras demences attīstības un priekšlaicīgas nāves risku

un šo miega zāļu sarakstā iekļaujas arī melatonīns, portālam “CNN” sacīja Rebeka Robinsa, Hārvardas medicīnas skolas miega speciāliste.

Citi biežāk izplatīti melatonīna lietošanas blakusefekti ir galvassāpes, reiboņi, sāpes vēderā, apjukums un dezorientācija telpā, viegla trauksme, depresija, drebuļi, pazemināts spiediens, turklāt tas var arī veicināt citu alerģiju rašanos no citām zālēm.

Vēl viens faktors – nereti zāļu ražotāju norādītās devas uz iepakojuma ir mazākas nekā patiesībā,

tā, piemēram, melatonīna lietošana ASV joprojām netiek pienācīgi uzraudzīta un regulēta.

Tāpat arī ASV likumdošana attiecībā uz medikamentu apriti ir diezgan brīvi interpretējama, un tas ne vienmēr nāk par labu pašiem zāļu lietotājiem.

Tomēr īslaicīga melatonīna lietošana netiek uzskatīta par kaitīgu – ja tas jālieto, piemēram, laika zonu maiņu dēļ pēc pārlidojumiem, maiņu darba darītājiem vai citiem īstermiņa nolūkiem.

Raksta oriģināls publicēts vietnē "USA Today"

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu