Politiskā skatuve Latvijā vienmēr bijusi dāsna, un nekad nav trūcis partiju, kurām ir ļoti kolorīti nosaukumi. “No sirds Latvijai”, “LAIKS PĀRMAIŅĀM”, “Rīcības partija”, “Stabilitātei!”, “Latgales sirds”, “Brīva izvēle tautu Eiropā”, “Līdztiesība”, “Latvijas Atdzimšanas partija”, “Latvijas Kalve” un “Māras Zeme” ir tikai dažas no partijām, ko gadu gaitā esam piedzīvojuši.

Vēl bieži ir partijas, kuru nosaukumi savā būtībā jau paši par sevi ir iespaidīgi oksimoroni, – “Kristīgi Progresīvā partija”, “Jaunā konservatīvā partija”, “Zaļo un Zemnieku savienība”. Viens no maniem favorītiem bija partija, kura nemaz necentās slēpt, kāds ir tās plāns, paziņojot, ka vēlas kontrolēt tautu, jau nosaukumā – “Tautas kontrole”.

Tomēr līdz šim mana muļķīgo partiju nosaukumu topa virsotnē nemainīgi atradās partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām". Partiju savulaik dibināja Virsmātes un dziednieces Anitas Pukaļevas dārzā ar domu, ka valsts ir slima, tāpēc tā jādziedē. Skaisti.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X