Inflācija ir galvenokārt politiska – nevis ekonomiska – problēma. Cenu kāpuma politiskos aspektus vislabāk var novērot diskusijās par inflācijas ierobežošanu. Iespējamie risinājumi nereti tiek pasniegti kā objektīvi, pamatoti neapstrīdamā ekonomikas teorijā. Tikmēr aktuālā situācija sniedz unikālu iespēju apzināt dažādo inflācijas interpretāciju saikni ar attiecīgo personu institucionālo pozīciju un arī viņu materiālās labklājības līmeni.

Inflācijas nevienmērīgā ietekme uz mājsaimniecībām ir intuitīvi skaidra, to atzīst arī vadošie analītiķi un politiķi. Lielākās cenu svārstības ierasti ir novērojamas pārtikas un enerģijas kategorijās, kas visvairāk ietekmē zemo ienākumu mājsaimniecības. Turklāt cenas bieži vien visstraujāk kāpj precēm, ko pārsvarā izmanto tieši trūcīgākās ģimenes, nevis vidusslāņa mājsaimniecības, – aspekts, kas vēl vairāk saasina ekonomisko spriedzi. Lai kādi būtu inflācijas cēloņi, cenu kāpums ir izteikti politiska problēma, kas izgaismo sociālo nevienlīdzību sabiedrībā.

Latvijā ir ierasts domāt par valsti kā “pārdales mehānismu” – institūciju, kas paņem privātā sektora saražoto bagātību un to pārdala tiem sabiedrības locekļiem, kas citādi nespēj sevi materiāli nodrošināt.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X