Darba grupa nevienojas par pirmsskolu pedagogu algām; LIZDA plāno rīkot protestus

Darba grupas dalībnieki gan pauda cerību, ka mēneša laikā, proti, līdz 17.martam, tomēr varētu panākt vienošanos par pirmsskolu pedagogu algas izlīdzināšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone norādīja, ka IZM piedāvā pirmsskolas pedagogu zemākās mēneša algas likmi par vienu stundu izlīdzināt vienādu ar vispārizglītojošās skolas pedagoga zemāko mēneša algas likmi par vienu stundu, proti, 10,35 eiro pakāpeniski līdz 2026./2027.gadam, jo tad fiskālā ietekme uz valsts budžetu nebūtu tik strauja. IZM ieskatā katru gadu papildus prasīt 10 miljonus eiro pirmsskolas pedagogu darba algas paaugstināšanai būs pārāk liels slogs valsts budžetam.

LIZDA priekšsēdētāja skaidroja, ka jau no šā gada 1.septembra pirmsskolas izglītības skolotāju darba apmaksā nevienlīdzība palielināsies par 0,12 eiro stundā un šāda tendence būs arī turpmākajos gados.

Tāpat LIZDA iebilst pret to, ka IZM par atalgojuma bāzi izmanto 2018.gada vidējā atalgojuma iedzīvotājiem ar augstāko izglītību datus, kurus palielina par 8,4%, kā tas plānots Izglītības attīstības pamatnostādnēs. LIZDA norāda, ka jāizmanto dati, kas ir ne vecāki par 2020.gadu.

Gan Vanaga, gan Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzina, ka šodienas darba grupas sanāksme bija darbības imitācija, kurā nemeklē risinājumus tām problēmām, kas nozarei patlaban ir aktuālas jautājumus.

"Ja darba grupā plānots apmainīties ar viedokļiem, tad tā ir laika izšķērdēšana," kritiku neslēpa Dundure.

Kā vēstīts, darba grupas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus skolotāju darba samaksas paaugstināšanai un pedagogu slodžu sabalansēšanai no 2023.gada 1.septembra līdz 2027.gada 1.septembrim.

Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas pirmajā tikšanās reizē vienojās par plānu katru gadu audzēt skolotāju algu par 8,4%, kas būtu lielāka ambīcija nekā vidējā algu prognoze 5%, informēja darba grupas vadītājs, izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP) padomnieks Jānis Klauze (JKP).

Viņš norādīja, ka ar šādu ikgadēju algas kāpumu ir iecere līdz 2027.gadam sasniegt attiecību 1,3 reizes pret sabiedriskā sektorā strādājošo algu ar augstāko izglītību.

Vienlaikus Muižnieces padomnieks Jānis Ozols (JKP) precizēja, ka darba grupa nestrādā ar pērn 21.decembrī valdībā apstiprināto pedagogu darba samaksas modeli "Skolēns pašvaldībā" - tam atsevišķa darba grupas izveide nav paredzēta un par modeli tiks diskutēts arī šajā darba grupā.

Klauze norādīja, ka pedagogu algu samaksu nevar skatīt atrauti no skolotāju darba slodzēm, taču atzina, - ja abus jautājumus skatīs kopā, "algas pieaugums vilksies līdzi un nebūs algas pieauguma, kamēr mēs vienosimies par kopējo darbu". Attiecīgi sākumā ir jāvienojas par pieaugumu esošai slodzei, un tad var diskutēt, kā optimizēt slodžu sadalījumu.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga kategoriski pauda, ka pedagogu atalgojuma palielinājumu nevar virzīt bez sabalansētas slodzes.

"Ja mēs gribam veicināt kvalitāti, pieejamību, risināt vakanču problēmas, motivēt šodien strādājošos un dot pozitīvos signālus topošajiem speciālistiem, tad tam ir jābūt tandēmā, un tajā ir jāiekļauj visi pedagogi," uzsvēra Vanaga.

Pašlaik darba slodzes vienas stundas likme atšķiras starp pirmsskolas skolotājiem, pamata un vispārējās izglītības iestādes pedagogiem.

Paredzēts, ka jau vasarā būs darba grupas priekšlikumu starpziņojums, taču gala ziņojums paredzēts līdz šī gada 31.decembrim.

Darba grupā strādā IZM, Kultūras ministrijas, kā arī sociālie un sadarbības partneri - Latvijas Pašvaldību savienības, LIZDA, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji.