Kanādas blokādes nav miermīlīgi protesti, uzsver Trudo (20)

"Tās ir jāizbeidz,"Trudo sacīja Pārstāvju palātai.

Premjers pirmdien lika lietā ārkārtas pilnvaras, lai izbeigtu robežu blokādi un atbrīvotu Otavas ielas no protestētāju kravas auto.

"Mērķis visiem šiem pasākumiem, ieskaitot finanšu pasākumus, Ārkārtas situāciju likumā ir tikt galā ar patreizējiem draudiem un pilnībā pakļaut situāciju kontrolei," sacīja premjers.

"Blokādes un okupācijas ir nelegālas," viņš uzsvēra.

"Tās ir drauds mūsu ekonomikai un attiecībām ar tirdzniecības partneriem. Tās arī apdraud piegāžu ķēdes, kā arī pamatpreču, tādu kā pārtikas un medikamenti, pieejamību," skaidroja Trudo.

Reaģējot uz kritiķiem, Trudo sacīja: "Mēs neizmantojam Ārkārtas situāciju likumu, lai iesaistītu armiju. Mēs neierobežojam cilvēku izteiksmes brīvību. Mēs neierobežojam mierīgas pulcēšanās brīvību."

Trudo pirmdien aktivizēja Ārkārtas situāciju likumu, lai izbeigtu plašos protestus pret Covid-19 ierobežojumiem.

Demonstrācijas Kanādā sākās janvāra beigās kā protesta akcija pret valdības lēmumu obligāto vakcināciju attiecināt uz kravas automašīnu vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus, bet strauji pārauga plašākā kustībā pret Covid-19 ierobežojumiem un premjerministra Džastina Trudo valdību.

Šie tā dēvētās "Brīvības kolonnas" protesti arī izprovocējuši līdzīgas demonstrācijas Francijā, Jaunzēlandē un citās valstīs.

Ārkārtas situāciju likumu miera laikā pirmoreiz piemēroja Trudo tēvs - toreizējais Kanādas premjerministrs Pjērs Trudo - 1970.gada oktobra krīzes laikā. Toreiz Kanādas armija tika nosūtīta uz Kvebekas provinci, lai atjaunotu kārtību pēc tam, kad Kvebekas separātisti nolaupīja Lielbritānijas tirdzniecības atašeju un Kvebekas valdības ministru Pjēru Laportu. Laports tika atrasts nožņaugts kāda automobiļa bagāžniekā.