Nesen Ministru kabinets līdz 10. maijam atkārtoti pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. “Redzot, ka spiediens uz mūsu robežu neizsīkst [..], mums nav citas iespējas,” lēmumu skaidroja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”). Jau pusgadu sabiedrībā aktīvi apspriež Aleksandra Lukašenko īstenotā “hibrīdkara” aspektus. Tomēr aiz šīm sarunām nedaudz nepamanīts ir palicis “frontes līnijā” dzīvojošo liktenis. TVNET devās uz Šķauni, kas atrodas dažus desmitus metru no robežas, lai aizpildītu šo robu.

Rudenī galvenā tēma, dažbrīd pat aizēnojot Covid-19, bija migrācijas krīze uz robežas ar Baltkrieviju. Latvija pirmo reizi varēja iejusties daudzu Dienvideiropas valstu ādā, kuras 2015. gadā saskarās ar masīvu bēgļu plūsmu. Protams, visi sāka meklēt šīs situācijas cēloņus. Taču  drīz kļuva skaidrs, ka cilvēkus ar Lukašenko režīma atbalstu no Irākas nogādā uz Minsku un pēc tam palīdz viņiem tikt Eiropas Savienībā. Saskaroties ar šādu izaicinājumu, mūsu varas iestādes izsludināja ārkārtējo situāciju un sāka ātri nostiprināt robežas.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X