2014. un 2015. gadā panāktās Minskas vienošanās ir principu kopums, lai beidzot pēc ilgiem kara gadiem izbeigtu konfliktu Austrumukrainā. Taču vienošanās punkti formulēti tā, ka, īstenojot to pēc Krievijas interpretācijas, Ukrainas suverenitāte tiktu iedragāta un būtu zaudētas izredzes uz dalību ES un NATO. Iespējams, koncentrējot spēkus pie Ukrainas robežas un iesniedzot NATO neizpildāmas prasības, Krievija patiesībā cenšas panākt Minskas II vienošanās īstenošanu kā “kompromisa” risinājumu.

Virspusīgi raugoties, pirmās Minskas vienošanās principi sakrīt ar Porošenko valdības piedāvāto 15 punktu miera plānu. Tā paredz EDSO uzraudzītu pamieru, gūstekņu apmaiņu, kaujinieku un algotņu izvešanu no Ukrainas, “drošības zonas” izveidi pie Ukrainas-Krievijas robežas, amnestiju, Donbasa ekonomiskās atjaunošanas programmu.

Taču, ieskatoties dziļāk, tajā ir redzamas Ilovaiskas kaujas sakāves sekas, kas ļāva Krievijai ieviest dažas “korekcijas”.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X