:format(webp)/nginx/o/2022/02/19/14376229t1h8d6b.jpg)
Statistika par pagājušo gadu liecina, ka ar autobraucējus pa labam pierunāt uz saprātīgu braukšanu laikam nav iespējams. Pērn uz Latvijas ceļiem ir 146 bojāgājušie, vairāk nekā 4000 cietušie, daudzi brauc reibumā, un vēl vairāk šoferu pieķerti ātruma pārsniegšanā. Ņemot vērā nepatīkamo situāciju, Valsts policija gatavojas sodu paaugstināšanai.
2021. gadā kopumā valstī reģistrēti vairāk nekā 19 tūkstoši satiksmes negadījumu, kuros traumas guvuši četri tūkstoši cilvēku. Gandrīz 500 cilvēkiem traumas bijušas smagas, vēsta TV3 ziņas. 146 cilvēki uz Latvijas ceļiem pērn gājuši bojā. Lauvas tiesa no viņiem ir autovadītāji un gājēji. Bēdīga aina iezīmējas arī attiecībā uz elektrisko skrejriteņu lietošanu – ar šiem mikromobilitātes rīkiem notikuši 600 negadījumi, kuros traumas guvuši teju 200 cilvēki. Viena dzīvība arī zaudēta. VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis turklāt TV3 ziņām pauž viedokli, ka cietušo skaits nākotnē vēl var pieaugt, jo šī veida transports vēl tikai iegūst popularitāti.
Atsevišķa sadala negatīvajā statistikā atvēlēta ātrumpārkāpējiem un dzērājšoferiem, kuru skaits nekrīt spītējot dažādām sociālajām kampaņām. Ņemot vērā šo faktu,
cīņā ar pārgalvīgajiem šoferiem Valsts policija gatavojas sodu paaugstināšanai.
Jančevskis norāda, ka tiem pārkāpējiem, kas braukuši 31 km/h un vairāk virs atļautā, varētu noteikti vadītāja apliecības izmantošanas liegumu. Šādu pašu priekšlikumu paredzēts virzīt arī par agresīvajiem šoferiem.
Tikmēr “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis min arī citus daudzo negadījumu un ātruma pārkāpumu iemeslus. Pēc viņa teiktā, avārijas var notikt arī ceļa infrastruktūras un citu apstākļu dēļ. Piemēram, redzamību var kavēt ceļa malu apaugums vai ceļa zīmes, savukārt atjaunotie ceļu posmi ar gludu segumu ir tās vietas, kur ne viens vien autobraucējs ļaujas vilinājumam pamēģināt, uz ko viņa spēkrats ir spējīgs..
Vairāk skaties TV3 ziņu sižetā.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)