Eksperta ieteikumi pavasara dārza darbiem: košumkrūmi un sīpolpuķes

Tulpju un hiacinšu sīpoliem svarīgs aukstums

Tā kā sīpolpuķes – tulpes, narcises un hiacintes tradicionāli stāda rudenī, varētu domāt, ka viss jau ir nokavēts, taču arī šobrīd vēl nebūs par vēlu parūpēties par to, lai aprīlī un maijā mūsu dārzā vai balkona kastē uzziedētu šīs krāšņās pavasara puķes.

“Lai varētu mosties jaunai sezonai, sīpolpuķēm ir svarīgi vismaz mēnesi atpūsties aukstumā.

Ja sīpolus iestāda zemē rudenī, tad viņi šo aukstumu saņem dabiskā veidā zem zemes, taču tad, ja zeme nav sasalusi, arī šobrīd, ieliekot zemē šo puķu sīpolus, tie vēl saņems savu aukstuma devu un var saņemties uzziedēšanai,” saka Līga Spure, “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste.

Cits ieteikums – ielikt puķu sīpolus uz mēnesi ledusskapī un pēc tam izņemt ārā un iespraust zemē.

“Vislabāk sīpolus likt ledusskapja augļu vai dārzeņu kastē uz papīra dvieļa, jo tikpat svarīgs kā aukstums, sīpoliem ir sausums.

Šādā veidā viņi saņems aukstumu vienmērīgāk un pat labāk kā glabājot vēsā pagrabā, kur parasti kādi sīpoliņi ir saspiedušies kopā.

Kad zeme paliek mīksta, tos droši var stādīt, taču mazliet seklāk kā darītu to rudenī, jo šiem sīpoliem būs īsāks laiks, lai pagūtu izspraukties zemei cauri. Pilnīgi pietiks, ja sīpoliem pārbērs 1-2 centimetrus augsnes,” saka dārza eksperte.

Vai stādīt dārzā var arī sīpolpuķes no podiņa?

Tā kā šobrīd veikalu plauktos krāšņi zied sīpolpuķes podiņos, var rasties jautājums, vai arī tās ir vērts pārstādīt dārzā?

To droši var darīt, taču labāk – rudenī, jo ļoti maza iespēja, ka šīs sīpolpuķes saņemsies uzziedēt otrreiz vēl šajā sezonā.

Labāk ļaut tām atpūsties, rudenī likt zemē un gaidīt jaunus ziedus nākamajā pavasarī.

“Viena kļūda, ko cilvēki nereti izdara, pēc noziedēšanas mēģina visas zieda lapas nogriezt. To nedrīkst darīt!

Jāļauj, lai lapas novīst un nokalst pašas, jo caur tām augs uzņem barības vielas pirms došanās miegā. Arī pārtraukt laistīšanu nevajag uzreiz, bet pakāpeniski.

Tikai tajā brīdī, kad zeme ilgstoši paliek mitra un augs ūdeni vairs neuzsūc, tas nozīmē, ka tas devies gulēt, un var pārtraukt laistīšanu. Pagaida, kamēr zeme paliek sausa un tikai tad sīpolu izņem no zemes, lai liktu uzglabāties aukstā pagrabā vai ledusskapī. Svarīgākais, lai tā būtu sausa vieta, arī paši sīpoli būtu sausi un savā starpā nesaskartos.

Hiacintes un narcises var stādīt ūdenī

Interesants audzēšanas veids, kas pamazām kļūst populārs arī Latvijā – hiacinšu un narcišu stādīšana vāzē ar ūdeni vai ūdens gēlā.

“Eiropā šāds hiacinšu audzēšanas veids ir īpaši populārs Ziemassvētku laikā, bet to var darīt arī pavasarī,” saka Līna Spure.

Šādai audzēšanas metodei ir labi piemērotas stikla vāzes smilšu pulksteņa formā, jo tad var nodrošināt to, ka ūdenī ir nevis viss sīpols, bet tikai tā saknīšu daļa, kas sīpolpuķēm ir ļoti būtiska, jo tieši tāpat kā parastajiem sīpoliem, arī puķu sīpolu lielākais bieds ir pūšana.

Īpaši draudzīgas šai ziņā ir arī ūdens gēla bumbiņas, kas vienmērīgi nodrošina augam mitrumu, to nepārmērcējot.

Visizturīgākie pavasara ziedi – atraitnītes

Runājot par pavasara ziediem dārzā, noteikti jāpiemin košās atraitnītes, kas nudien ir vienas no visizturīgākajām puķēm gan dārzā, gan balkona kastēs un apstādījumos.

Iestādītas agrā pavasarī tās var turpināt ziedēt līdz pat vēlam rudenim un dažkārt pat decembrim!

Ir lielo ziedu un smalko ziedu atraitnītes, no kurām otrās ir pat vēl izturīgākas par lielziedu atraitnītēm.

Iestādītas dārzā, tās vairosies pašas un ziedēs dārzā arī nākamajā gadā. Lielziedu atraitnītes ir hibrīdi. Un kā jau hibrīda šķirnes, tās nav tik naskas uz vairošanos, turklāt arī uzziedot nākamajā gadā, ziedu var būt mazāk un tie var būt citā krāsā.

Svarīgākais, kas jāzina par šīm puķēm:

- lai arī kopumā šīs puķes ir maz prasīgas, atraitnītēm patīk laistīšana;

- nopērkot atraitnīšu stādus veikalā, tie parasti ir ļoti labi mēsloti, ja, pārstādot dārzā, par mēslošanu aizmirst, stādi var aiziet bojā;

- atraitnītes aug lielas un izplešas, taču, ja tās nogriež, atstājot vien pāris lapas pie saknēm, tās augs atkal;

- atraitnītes ļoti garšo gliemežiem, tāpēc jārēķinās, ka tās pievilinās šos gardēžus no visas dārza teritorijas un tie būs jāapkaro.

Pavasara ziedošie košumkrūmi

Vēl Līna Spure aicina pievērst uzmanību, ka ne jau tikai ziedi var būt pavasara vēstneši dārzā.

Lieliska izvēle ir arī košumkrūmi un dekoratīvie augļu koki, kas sāk ziedēt agrā pavasarī.

Piemēram, forsintija sāk ziedēt jau tad, kad apkārt viss vēl ir kails. Bet jāņem vērā, ka šis krūms noteikti ir jāapgriež, citādi izaugs milzīgs.

Vēlams apgriezt tādu kā bumbu viena metra augstumā un diametrā uzreiz pēc noziedēšanas.

Ar katru gadu Latvijas dārzos arvien vairāk sāk ziedēt magnolijas. “Agrāk pie mums bija sastopamas tikai baltās magnolijas,

tagad arvien vairāk arī rozā un citu krāsu magnolijas – lieliem, krāšņiem un smaržīgiem ziediem.

Tās gan ir jāstāda vēlajā pavasarī vai vasaras beigās, tāpēc šobrīd, izvēloties magnoliju, līdz tam brīdim to var audzēt podiņā.

Vēl jāņem vērā, ka magnolijām nepatīk purvaina zeme, tāpēc tās labāk stādīt uzkalniņā. Neko citu tās neprasa. Turklāt ir arī tādas magnoliju šķirnes, kurām ir īpaši dekoratīvas lapas, tāpēc augs izskatās glīti un dekoratīvi arī vasarā,” stāsta Līna Spure.

Ilgu laiku pastāvēja mīts, ka mūsu klimats ir pārāk auksts dekoratīvajam ķirsim – sakurai. “Bet mēs redzam, ka Uzvaras parkā tās izdzīvo un krāšņi zied katru pavasari,” saka eksperte, atspēkojot mītus, ka sakuras ir pārāk dārgas un piemērotas tikai Japānai vai Āzijas klimatam.

Kā redzams, arī – 25 grādi ziemā uz neilgu laiku sakurām nekaitē. Sakuras ziedi var būt gan balti, gan rozā, gan tumši sarkani, to ziedēšanas ilgums gan ir atkarīgs no vēja stipruma.

Ja vējš ir saudzīgs, tad par sakuru ziediem varam priecāties divas, trīs nedēļas.

Vēl šo eksotisko krūmu un koku pulciņam var pievienot dekoratīvo persiku, kas zied ar sarkaniem ziediem un dekoratīvo mandeli, kas ir zemāka – aptuveni 1,5 metru augstumā, bet zied ar krāšņiem pildītiem ziediem.

“Šos dekoratīvos kokus un krūmus var stādīt vienā ansamblī, ievērojot aptuveni 1 līdz 10 metru distanci vienam no otra, atkarībā no plānota auga izmēra. Priekšplānā zemāko mandeli un forsintiju, bet otrā plānā dekoratīvo persiku un sakuru,” iesaka eksperte.