Prieks un mirdzums acīs, krietna deva enerģijas un entuziasma un labas attiecības ar līdzcilvēkiem liecina par pašrealizāciju. Tomēr ar gadiem to īstenot kļūst arvien grūtāk – sevišķi tad, ja apkārtējie liek justies vecam, kaut arī sirdī valda pavasaris. Kā nezaudēt možu garu un arī 80 gados justies kā 30, stāsta psiholoģe Iveta Aunīte.
Seniors – tā ir virkne priekšrocību!
“Par senioriem runājam, attiecinot to uz cilvēkiem, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu un vairāk. Tomēr vispirms jāsaprot, ka gadi – tie ir tikai skaitļi. Tādām
domām kā “ko tad vairs es”, “dzīve jau pagājusi”, “lai jau tie jaunie dara” nav vietas!
Cits jautājums, ka jādara pēc savām spējām, taču noteikti ir jādara, jo dzīve turpinās un varbūt turpināsies vēl gadus 30, 40. Un mēs visi taču gribam dzīvot skaisti un justies laimīgi!” atgādina psiholoģe Iveta Aunīte.
Protams, ne velti mēdz teikt, ka vecums nav brālis. Sasniedzot senioru gadus, daudzas lietas vairs nenotiek tik vienkārši kā jaunībā, un tas skar ne tikai fizisko veselību, lokanību vai izturību vien. Senioriem mēdz būt raksturīga pretestība pārmaiņām, zināma stagnācija, stereotipiska domāšana; arī šodien tik ļoti nepieciešamajā digitālajā valodā seniori lielākoties runā “ar akcentu”. Taču vēl daudz vairāk ir ieguvumu – “vecās skolas” cilvēkiem piemīt strādīgums, tikumiski ētiskā motivācija, stabilitāte, pieredze un zināšanas. Bet tikumiski ētiskās motivācijas cilvēki ir superkomanda jebkuram darba devējam!