Video ⟩ Vakcinācija pret gripu, atbalsts ģimenes ārstiem un vēja parku izveide - ko lēma valdība (14)

Preses konferencē piedalās:

• Ministru prezidents Krišjānis Kariņš;
• Iekšlietu ministre Marija Golubeva;
• Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs;
• SPKC departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs;
• Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Valdība uzdod "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" strādāt pie kopīgu vēja parku izveides

Valdība uzdevusi diviem valsts uzņēmumiem - AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un AS "Latvenergo" - kopīgi strādāt pie vēja parku izveides, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka

pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam,

kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

"Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsver Vitenbergs, piebilstot, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir viens no centrālajiem pīlāriem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Kā pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Plānotais projekts neradīšot nekādu finansiālu slogu ne sabiedrībai, ne valsts budžetam. Projekts tikšot īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

Projekta mērķis esot gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas.

"Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti.

Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā," klāsta ekonomikas ministrs.

"Latvenergo" ir Baltijā lielākais elektrības ražošanas uzņēmums ar augstu kredītreitingu un finanšu piesaistes kapacitāti, savukārt LVM ir ar 20 gadu pieredzi valsts stratēģisko aktīvu pārvaldīšanā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam - valstij. Apvienojot abu uzņēmumu kapacitātes klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, varētu iegūt maksimālu sinerģijas efektu un vislielāko labumu sabiedrībai - palielinot valsts energoneatkarību un energodrošību, kā arī izvairoties no papildu izdevumiem, kādus radītu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistošo mērķu neizpildīšana, uzskata EM.

Projekta tālākai virzībai valdība otrdien uzdeva "Latvenergo" un LVM kapitāldaļu turētājiem līdz 1.maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā lēmumprojektu par atļaujas sniegšanu "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai vēja parku projektu attīstībai. Tāpat EM līdz 1.aprīlim jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, kas veicinās vēja parku attīstību Latvijā.

Vitenbergs pēc sēdes žurnālistiem vēl nevarēja atklāt potenciālās projekta izmaksas, norādot, ka otrdien pieņemtais lēmums ir konceptuāls. Vienlaikus esot skaidrs, ka

projekta īstenošanai nebūs nepieciešams atsevišķs valsts finansējums - to paredzēts īstenot no abu uzņēmumu līdzekļiem.

Ministru kabinets šī gada 11.janvāra sēdē uzdeva EM sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju divu mēnešu laikā sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī, kurā arī tiks apskatīti jautājumi par citu vēja enerģijas projektu attīstību valsts meža zemēs.

Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā izskatītais informatīvais ziņojums "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" ietver daļu no minētā uzdevuma izpildes.

Vakcinēties pret gripu bez maksas šosezon varēs ikviens Latvijas iedzīvotājs

Valdība lēma atbalstīt grozījumus, kas paredz, ka pretgripas vakcīnu būs iespējas saņemt par velti ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Šī gada 1.februārī Vakcinācijas noteikumos jau tika veikts grozījums, kas paredzēja iespēju šīs gripas sezonas laikā no 3.februāra atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam veikt bērnu un iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, vakcināciju pret gripu.

Ņemot vērā, ka gripas epidēmijas draudi joprojām pastāv, bet pretgripas vakcīnu, kuras valsts ir iepirkusi riska grupu vakcinācijai, izlietojums joprojām ir ļoti gauss, Veselības ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka esošās pretgripas vakcīnas ir jādara pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem imunizācijai pret gripu.

Vienlaicīgi, pieaugot gripas un Covid-19 saslimstības rādītājiem, ir paredzams papildu slogs ārstniecības iestādēm, īpaši ģimenes ārstu praksēm. Lai to novērstu, ir nepieciešama plaša vakcinācija pret gripu.

Vakcīnas būs par velti līdz šīs gripas sezonas beigām.

Šāda riska grupu paplašināšana tiek noteikta uz terminētu periodu - tikai šai gripas sezonai un atbilstoši pieejamajam, valsts iepirktajam pretgripas vakcīnu apjomam - līdz brīdim, kad beigsies valsts iepirktās vakcīnas šai gripas sezonai.

Skolēniem nepagarinās mācību gadu

Šajā mācību gadā skolēniem nepagarinās mācību gadu, paredz valdības pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekta anotācijā atgādināts, ka rudens brīvdienas 2021./2022. mācību gadā pagarināja par vienu nedēļu, līdz ar to mācību gada ilgums 1.-12.klasei samazinājās par vienu nedēļu. Nosacījumu par rudens brīvdienu pagarināšanu nepiemēroja sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni" un speciālās izglītības iestādēm, kā arī izglītības ieguvei tālmācībā.

Ņemot vērā to, ka skolēni ir noguruši no attālinātajām mācībām, kas saistītas ar periodiskās mājas karantīnas un izolācijas noteikšanu straujās Covid-19 infekcijas izplatības dēļ,

pagarinātais mācību gads var vēl vairāk pazemināt viņu emocionālo labsajūtu, skaidrots likumprojektā.

Tādēļ pieņemts lēmums mācību gadu nepagarināt. 2021./2022. mācību gads 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem beigsies kā vienmēr, proti, 31.maijā. 9.klases skolēniem mācību gads noslēgsies 14.jūnijā, 12.klases skolēniem - 21.jūnijā. 9. un 12.klases skolēni kārtos valsts pārbaudījumus atbilstoši noteiktajam grafikam.

Savukārt sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" audzēkņiem, izņemot 9.klases skolēnus, kuriem jākārto valsts pārbaudījumi, mācību gads ir pagarināts par trīs nedēļā. Šāds lēmums pieņemts, jo pagājušā gada rudenī šajā iestādē trīs nedēļas bija pārtrauktas mācības, ņemot vērā sociālās korekcijas iestādē "Naukšēni" izveidojušos ārkārtas situāciju, kuras rezultātā sociālās korekcijas izglītības iestādei pieejamais pedagoģisko darbinieku un uzraudzības režīma darbinieku skaits nebija pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu.

Pašvaldībām būs jāorganizē vienots iestājpārbaudījums uzņemšanai 10.klasē

Pašvaldībām šogad būs jāorganizē vienots iestājpārbaudījums uzņemšanai 10.klasē, paredz šodien valdības pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Pašlaik normatīvais regulējums neparedz iespēju, uzņemot skolēnu vispārējās vidējās izglītības programmas 10.klasē, pašvaldībā organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus.

Šovasar, ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, lai izvairītos no skolēnu pārvietošanās uz vairākām izglītības iestādēm vienas pašvaldības teritorijā iestājpārbaudījumu kārtošanas nolūkā,

pašvaldības varēs organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus.

Šajā gadījumā vidusskolām un valsts ģimnāzijām, kuras skolēnus 10.klasē uzņems ar pašvaldībā saskaņotu iestājpārbaudījumu kārtību, pašvaldība varēs organizēt un pārraudzīt vienotu, centralizēti labotu iestājpārbaudījumu jebkuram izglītojamajam, kurš vēlas sākt mācības 10.klasē pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

Līdz ar to, lai iestātos kādā no pašvaldības vidusskolām vai valsts ģimnāzijām, skolēnam tikai vienu reizi būtu jākārto iestājpārbaudījums, un tā rezultāti būs piemērojami, iestājoties jebkurā viņa izvēlētajā pašvaldības vidējās izglītības iestādē, atslogojot skolēnu no iestājpārbaudījumu kārtošanas vairākās pašvaldības vidējās izglītības iestādēs, un tādējādi mazinot Covid-19 infekcijas izplatības risku. Kaut arī vēl nav paredzams, vai epidemioloģisko apstākļu dēļ būs iespējams īstenot iestājpārbaudījumu norisi klātienē, šāds regulējums klātienes iestājpārbaudījumu kārtošanas gadījumā mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldība, organizējot vienotus iestājpārbaudījumus, nosaka arī uzņemšanas kritērijus, turklāt tos varēs noteikt gan visām izglītības iestādēm vienotus, gan atsevišķām izglītības iestādēm specifiskus.

Ukrainā esošo Latvijas valstspiederīgo evakuācijai pa sauszemi valdība piešķir 50 000 eiro

Valdība lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 50 000 eiro Ukrainā esošo Latvijas valstspiederīgo evakuācijai pa sauszemi.

Kā norādīja Ārlietu ministrija (ĀM), rīkojuma mērķis ir segt izdevumus, kas radīsies, ja Krievijas radītā nopietnā drošības apdraudējuma dēļ Ukrainā ierobežotas gaisa satiksmes apstākļos būs nepieciešams veikt Latvijas valstspiederīgo evakuāciju.

Pēc ĀM paustā, saskaņā ar patlaban pieejamo informāciju Ukrainā īslaicīgi vai ilglaicīgi uzturas gandrīz 3000 Latvijas valstspiederīgo. Daļa no Ukrainā esošajām personām, ievērojot ĀM aicinājumu pamest Ukrainu, to būs izdarījušas, savlaicīgi izmantojot patlaban pieejamo transportu.

ĀM norādīja, ka, ja tiks slēgta gaisa satiksme ar Ukrainu un ierobežota starptautisko sauszemes pasažieru pārvadātāju kustība, radīsies vajadzība organizēt sauszemes transportu to Ukrainā palikušo Latvijas valstspiederīgo evakuācijai, kuri būs izteikuši vēlmi atgriezties Latvijā. Paredzams, ka tie varētu būt ap 500 Latvijas valstspiederīgo, kuri nebūs paguvuši savlaicīgi pamest Ukrainu.

Tāpat ĀM skaidroja, ka patlaban noteikt precīzu nepieciešamo summu nav iespējams, jo nav apzinātas visas personas, kuras vēlētos izmantot valsts piedāvāto sauszemes transportu izceļošanai no Ukrainas. Rēķinot, ka tās varētu būt 500 personas, vidēji vienas personas transporta izdevumi varētu būt ap 100 eiro, tad kopējā summa būtu 50 000 eiro.

Valdība turpinās atbalstīt pašvaldības Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai

Valdība turpinās atbalstīt pašvaldības Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, to paredz šodien valdības pieņemtie noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022.gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām.

Kā skaidro Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), 2020.gadā sāktā un 2021.gadā turpinātā valsts budžeta aizdevumu programma pašvaldību investīciju projektu realizācijai bija īstermiņa risinājums situācijā, kurā pašvaldības ir viena no galvenajām iesaistītajām pusēm ekonomiskās situācijas stimulēšanā.

Valdība nolēmusi šādu aizdevumu programmu turpināt arī 2022.gadā.

Viens no pamatnosacījumiem, lai pašvaldības iecerētais investīciju projekts varētu pretendēt uz valsts budžeta aizdevumu, investīciju projekta īstenošanai jābūt paredzētai attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, turklāt nav pieļaujamas būtiskas novirzes no investīciju projektā norādītā finansējuma apmēra.

Tāpat ir jābūt pieņemtam attiecīgās pašvaldības domes lēmumam, kas apliecina pašvaldības gatavību iesniegt un īstenot investīciju projektu.

Valsts budžeta aizdevuma kopējam apmēram investīciju projektam ir jābūt ne mazākam kā 50 000 eiro.

Pašvaldības var pieteikt vienā pieteikumā vairākus objektus, ja tie izpilda nosacījumu - katram objektam individuāli minimālajam aizdevumam jābūt 50 000 eiro.

Investīciju projekta ilgtspēja tiks vērtēta atbilstoši pašvaldības iesniegtajai informācijai par investīciju projekta uzturēšanas izmaksām trīs gadus pirms un ne mazāk kā 10 gadus pēc investīciju projekta īstenošanas. Proti, pašvaldībai piesakot investīciju projektu valsts budžeta finansējumam, ir jāveic izvērtējums par investīciju projekta ilgtspēju un tā radīto ietekmi uz pašvaldības budžetu turpmākajos 10 gados.

Noteikuma projekts paredz, ka būvdarbu investīciju projektiem ir jāapliecina tehniskā gatavība, ir jābūt izdotai būvatļaujai un tajā veiktai atzīmei par projektēšanas nosacījumu izpildi vai ir akceptēta būvniecības iecere.

Atšķirībā no 2021.gada, noteikumi paredz jaunu prasību - uz investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas brīdi ir jābūt paziņotiem nepieciešamo iepirkumu rezultātiem. Minētā prasība attiecas uz pašvaldību, tostarp to iestāžu un kapitālsabiedrību veiktajiem iepirkumiem.

Lai mazinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām, noteikumos saglabāti investīciju projektu mērķi, kas vērsti, piemēram, uz energoefektivitātes pasākumiem.

Noteikumi arī paredz, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums investīciju projekta īstenošanai ik gadu, sākot ar 2022.gadu, nav mazāks par 15% no pašvaldības kopējām investīciju projekta izmaksām attiecīgajam gadam plānotā ieguldījumu apjoma.

Piešķir 2,5 miljonus eiro ģimenes ārstiem par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti 2,5 miljoni eiro ģimenes ārstiem par kolēģu aizvietošanu slimības vai citas attaisnotas prombūtnes laikā un citas prakses pacientu ārstēšanu, nolēma valdība.

Kopumā šim mērķim laika posmā no šā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 2,5 miljoni eiro, taču samaksa tiks nodrošināta atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

Ģimenes ārstus pārstāvošās organizācijas iepriekš vairākkārt uzsvērušas, ka,

aizvietojot kolēģus slimības un citas attaisnotas prombūtnes laikā, ievērojami pieaug darba slodze,

jo palīdzība jāsniedz gan saviem, gan aizvietojamās prakses pacientiem.

Turpinot stiprināt ģimenes ārstu darbu Covid-19 pandēmijas laikā un, lai saglabātu pēc iespējas pieejamāku medicīnisko palīdzību īpaši akūtajiem un hroniskajiem pacientiem, Veselības ministrija turpina īstenot atbalsta pasākumus ģimenes ārstiem.

Jau ziņots, ka ģimenes ārsti uz laiku var nesniegt pakalpojumus, kas nav kritiski.

Lēmums par kompensācijas piešķiršanu Covid-19 vakcīnu blakusparādību gadījumā būs jāpieņem sešu mēnešu laikā

Lēmums par kompensācijas piešķiršanu Covid-19 vakcīnu blakusparādību gadījumā būs jāpieņem sešu mēnešu laikā, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas vēl būs jāapstiprina arī Saeimai.

Vienlaikus, ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, kompensācijas prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz vienam gadam.

Ir jāņem vērā, ka kompensācija izmaksājama nevis par jebkuru kaitējumu veselībai vai dzīvībai, bet par tādu, kas vērtējams kā smags un vidēji smags, proti, šo nosacījumu saglabājot no līdz šim spēkā esošā deleģējuma.

Tāpat grozījumos minēts, ka pacientam kompensācija par vakcīnas pret Covid-19 infekciju apstiprināto blakusparādību dēļ izraisīto smago vai vidēji smago kaitējumu jāpieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas.

Reizē ar grozījumiem arī paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un prasības, kādā kompensāciju pieprasa, piešķir vai atsaka to piešķirt, un izmaksā, kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam, nepārsniedzot 142 290 eiro par vakcīnas pret Covid-19 infekciju apstiprināto blakusparādību dēļ izraisīto smago vai vidēji smago kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai.

Tieslietu ministrija grozījumu anotācijā skaidro, ka sabiedriskās apspriedes laikā tika saņemta virkne iebildumu, kas vērsti uz smagnējo vērtēšanas sistēmu, kas ietver kritērijus kompensācijas samazināšanai, pastāvot noteiktiem apstākļiem un nosacījumiem, kā arī kompensācijas apmēra noteikšanas formulu un padziļinātu veselības stāvokļa analīzi, piesaistot pārlieku daudz trešo personu, kas sasaucas vairāk ar ārstnieciskās darbības izvērtējumu, ne tikai ar vakcīnas ietekmes vērtējumu. Ņemot vērā, ka analoģija ar Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un apmēriem izriet no spēkā esošā deleģējuma, bija nepieciešams veikt izmaiņas Ministru kabinetam dotajā deleģējumā.

Paredzēts, ka grozījumi likumā varētu stāties spēkā 1.martā.