Komercmediju pārstāvji: Valstij jāatbalsta tieši mediji ar redakcijām (3)

Apakškomisijā apsprieda Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu atsevišķā likumā noteikt valsts finansiālā atbalsta sniegšanu komercmedijiem, kuri atbilst kvalitātes, profesionalitātes un ētikas kritērijiem.

Gan portāla "Delfi" vadītājs Konstantīns Kuzikovs, gan Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddirektore Sanita Jemberga uzsvēra, ka atbalsts būtu jāsniedz tieši redakcijām.

Jemberga norādīja, ka pašlaik atbalsts tiek sniegts arī medijiem, kur nav redakcijas un strādā tikai daži cilvēki, kuri veic vairāk tehnisku darbu.

Tādu pašu nostāju komisijas sēdes tērzētavas ierakstā pauda "ReTV" valdes priekšsēdētājs Ingemars Vekteris, kurš norādīja, ka noteikti jāatbalsta redakciju darbs, kas ilgtermiņā ļaus nodrošināt mediju darba nepārtrauktību un profesionālās kvalitātes nodrošināšanu.

Kuzikovs vērsa uzmanību, ka pašlaik tiek runāts par finansējumu satura veidošanai, reizē nepieciešams sniegt finansiāli atbalstu arī mediju darbībai kopumā. Uz to norādīja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, kurš skaidroja, ka komercmedjiiem finansējums nepieciešams arī atbalstam tehnoloģiskajā un digitālajā jomā.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda atzīmēja, ka tālākās diskusijās par apakškomisijas sēdē prezentēto Valsts prezidenta priekšlikumu nepieciešams spriest gan par institucionālo, gan saturisko atbalstu komercmedijiem.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis uzsvēra, ka īpaši kritiski šāds finansējuma atbalsts ir nepieciešams reģionālajiem medijiem,

ņemot vērā, ka pretstatā Rīgai pašlaik reģionos gandrīz nav pieejami žurnālisti. Līcis pauda, ka atbalsta Levita padomnieku biroja vadītājas Sarmītes Ēlertes apakškomisijas sēdē pausto par redakcionālās neatkarības nodrošināšanu.

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla norādīja, ka Ministru kabineta un nevalstisko organizāciju memoranda padome labprāt iesaistītos lemšanā par atbalsta piešķiršanu komercmedijiem. Tāpat svarīgi, lai līdzekļi nenonāktu pie tāda medija, kurš sāktu translēt ko tādu, kas būtu pretrunā ar valsts drošības politiku, atzīmēja politiķe.

Āboliņš vaicāja, vai komercmedijiem pieejamais finansējums turpinātu pieaugtu katru gadu. Ēlerte atbildēja, ka par finansējuma apmēru ik gadu lemtu valdība un Saeima un ka, Valsts prezidenta ieskatā, līdzekļiem ir jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu mediju kvalitatīvu un profesionālu darbību.

Komisijas sēdē izskanēja divas lietas saistībā saistībā ar saistītu tēmu - sabiedrisko mediju finansējumu. Opozīcijas deputāts Boriss Cilevičs norādīja, ka jau vairākus gadus tiek runāts par nepietiekamu finansējuma sabiedriskajiem medijiem. Deputāts vaicāja, vai iecere par finansējuma nostiprināšanu komercmedijiem vēl vairāk neapdraudēs sabiedrisko mediju finansiālo attīstību un atbalstu.

Ēlerte atbildē uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu finansējumu gan sabiedriskajiem medijiem, gan komercmedijiem.

"Delfi" vadītājs vērsa uzmanību, ka pašlaik sabiedriskie mediji, ņemot vērā tiem piešķirto finansējumu, var maksāt lielākas algas, tāpēc ir lielāka iespēja, ka uz tiem pāriet žurnālisti no privātajiem medijiem.

Kā ziņots, atsevišķā likumā nepieciešams noteikt valsts finansiālo atbalstu komercmedijiem, kuri atbilst kvalitātes, profesionalitātes un ētikas kritērijiem, par Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu šodien Saeimas Mediju politikas apakškomisijā pavēstīja Levita padomniece Ēlerte.

Atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām komercmediju atbalsta mērķis var būt panākt demokrātijas labu funkcionēšanu un viedokļu daudzveidību mediju vidē, norādīja Ēlerte. Levita pārstāve pauda, ka valstij ir pienākums rīkoties, ja viens no demokrātiskas valsts pamatiem - kvalitatīva informatīvā telpa - ir apdraudēta. Viņa skaidroja, ka galvenie principi finansējuma piešķiršanai ir mediju kvalitāte, daudzveidība un tas, ka nedrīkst apdraudēt mediju neatkarību.

Padomniece norādīja, ka līdzekļus būtu jāpiešķir pēc stingriem kvalitātes, profesionalitātes un ētiskajiem standartiem, kā arī akcentēja, ka nedrīkst finansēt dezinformāciju, sazvērestības teorijas, puspatiesības un muļķības. Ēlerte skaidroja, ka runa varētu būt par atbalstu žurnālistiem, kuri būtu piederīgi medijus pašregulējošajai institūcijai.

Opozīcijas deputāts Boriss Cilevičs norādīja, ka būtu jāspriež par to, vai atbalsta saņemšanu attiecināt arī uz blogeriem sociālajos tīklos, kuri iegūst ar vien lielāku auditoriju.

Komercmediju fondu administrētu Sabiedrības integrācijas fonds un šajā procesā būtu jānodrošina mediju neatkarība, pauda Ēlerte. Lēmumu pieņemtu Ministru kabineta apstiprināta padome, ko veidotu sabiedrības pārstāvji, kā arī tajā būtu Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.

Pēc diskusijām par piedāvājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Tērauda norādīja, ka šo piedāvājumu plašāk paredzēts apspriest atbildīgajā darba grupā.

Beitnere-Le Galla no savas puses uzsvēra, ka pirms sīkāka darba pie Levita piedāvājuma ir svarīgi, lai tas tiek apspriests frakcijās un būtu skaidrība, ka tam Saeimā ir politisks atbalsts.