Aicina plūdu skarto teritoriju iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību dzeramā ūdens kvalitātei

Inspekcijā norāda, ka centralizētas ūdensapgādes sistēmas ir labāk aizsargātas no ārēja piesārņojuma iekļūšanas nekā individuāli dzeramā ūdens ņemšanas avoti, it īpaši akas.

"Plūdu laikā akās var ieplūst virszemes ūdeņi un kanalizācijas saturs, kas var kļūt par akūtu zarnu infekciju slimību izraisītājiem. Šo slimību spektrs ir plašs, aptverot dizentēriju, vīrusa hepatītu A, peļu, žurku un citu grauzēju pārnēsāto leptospirozi un jersiniozi, retākos gadījumos arī holeru, vēdertīfu un poliomielītu," pauž Veselības inspekcija.

Inspekcija veic dzeramā jeb krāna ūdens uzraudzību un kontroli centralizētajās ūdens apgādes sistēmās. Ūdens piegādātājs ir atbildīgs par centralizētās ūdens apgādes sistēmas stāvokli un piegādātā ūdens kvalitāti. Savukārt iedzīvotājiem, kas izmantoto savas ūdens ņemšanas vietas, pašiem jāveic pasākumi plūdu radīto veselības risku novēršanai.

Pirms plūdiem ir jāveic pasākumi, kas mazina iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku veselības apdraudējumu, piemēram, jāizsūknē notekūdeņu bedres un jānodrošina, lai drošās vietās atrastos dažādas ķīmiskas vielas. Plūdu draudu gadījumā iedzīvotājiem jānodrošinās ar ūdens krājumiem. Inspekcija aicina iedzīvotājus plūdu skartajos rajonos arī pēc plūdu beigām lietot uzturā vārītu ūdeni vai fasētu ūdeni.

Tāpat pēc plūdu beigām ir nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai, piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšanu un dezinfekciju. Akas ūdens pārbaude ir jāveic pašiem iedzīvotājiem, ja ir aizdomas, ka akas ūdenī var būt nokļuvušas dažādas ķīmiskas vielas vai fekālais piesārņojums.

Ja centralizētā ūdensapgādes sistēmā ūdens ņemšanas vieta ir bijusi applūdusi, tad pirms ūdensapgādes atjaunošanas ūdens piegādātājam ir jānodrošina kontroles paraugu laboratoriska izmeklēšana, lai pārbaudītu dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes atbilstību.

Rūpējoties par sabiedrības veselību, pašvaldībai, kuras teritorijā vai īpašumā atrodas lokāla ūdens ņemšanas vieta, būtu jāveic tajā esošā ūdens kvalitātes pārbaude jebkurā dzeramā ūdens testēšanas jomā akreditētā laboratorijā. Veselības inspekcijas speciālisti var izvērtēt iegūtos testēšanas rezultātus, vai pārbaudītais ūdens ir izmantojams uzturā.

Ja tomēr, neskatoties uz veiktajiem preventīviem pasākumiem, tiek konstatēta slikta dūša, sāpes vēderā un caureja vai slikta dūša, paaugstināta temperatūra, ādas un acu ābolu dzelte, sāpes labajā paribē, tumšs urīns, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.