Pirmo reizi Kolkas piekrastē izveidojies stāvkrasts, kas sasniedz divu metru augstumu (1)

To steidz vērot tūristi, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina izmantot tikai ierīkotās takas, lai intensīvajā noslogojumā, izbradājot teritoriju, krasts netiktu zaudēts vēl vairāk.

Informācijas zīmes jau aizskalojis ūdens, nogāztas simboliskās priedes ar diviem stumbriem, kas auga pašā spicē, kur satiekas divas jūras. Nekurienē beidzas arī centrālā laipa. Daļa laipas posmu gan ik gadu nesezonā tika noņemti, vasarā pielikti atpakaļ, taču šogad daba sagādāja daudz vairāk darba. “Jūra nāk klāt, mēs vēl vienu posmu noņemam, jūra nāk klāt, mēs atkal vēl vienu posmu... Beigās bija tā, ka nācās arī, kur bija “Kolkasrags – Priežu taka”, pat to norādi ņemt nost, jo citādāk tā būtu vienkārši iegāzusies jūrā,” saka Jānis Dambītis, SIA “Kolkasrags” vadītājs.

Iespējams, tagad nāksies veidot kāpnes vai lēzenāku noeju, jo pirmo reizi Kolkas piekrastē izveidojies stāvkrasts, kas sasniedz pat divu metru augstumu.

Tas liek uzmanīgiem būt arī tūristiem. “Ja tu ej gar to pašu krastu, var būt moments, kad viņš nobrūk. Tur tomēr ir diezgan augsts. It sevišķi, ja ir gados vecāki cilvēki – nevajadzētu iet līdz pašai stāvkrasta malai,” pauž Jānis Dambītis.

Talsinieki Juris un Indra šeit pēdējo reizi bijuši pirms dažiem gadiem, kad jūra bija atkāpusies un ar kājām varēja aiziet neierasti tālu. Šodien viss pilnīgi pretēji. “Tāpēc arī braucam – tādos unikālākos gadījumos. Kolku jau vispār var apmeklēt tikai vai nu ļoti skaistā laikā, vai ekstremālos apstākļos,” saka Juris, Kolkasraga apmeklētājs no Talsiem.

“Tagad briesmīgi ir – viss ir nopūsts nost, nolīdzināts. Raga nemaz vairs nav.

Mēs tur gar tiem akmeņiem esam staigājuši, tagad tur ir ūdens,” atzīst Egons Sakniņš, Kolkasraga apmeklētājs no Vandzenes.

Ūdenī redzami vien senie bākas akmeņi, bet pati Kolkas raga spice ir vizuāli nobīdījusies. “Tas raga sēklis ir ieskalots gandrīz puskilometru līča pusē iekšā. No vecās bākas drupām līča pusē neliela spicīte sāk veidoties. Nevar būt, ka raga nebūs. Tas būs, tikai mūžīgi mainīgs,” pauž Jānis Dambītis.

Kā sava veida Kolkasraga vizītkarte ir līča pusē kritušie koki, kas Kolkai ļauj iekļūt dabiskāko pludmaļu topu augšgalos. Vairumam tūristu mežonīgums patīk, bet daļa iedzīvotāju sūdzas par nesakoptību. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Dace Sāmīte skaidro, ka kokiem ir jāpaliek, jo tie kalpo kā viļņlauži. “Samazina šo vēja triekto ūdens ātrumu, tādā veidā kaut cik pasargājot šo krastu no vēl intensīvākas noskalošanas.”

Dace Sāmīte arī atzīst, ka prognozes liecina, ka katrā vētrā Kolkas ragā varētu maksimāli noskalot 15 līdz 20 metrus. Tieši tāpēc aizsargjosla ir 300 metri, lai ar laiku ūdenī nenonāktu arī ēkas.