ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Baidens arī ziņoja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.
ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm, ziņo Baidens (36)
Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.
Uz Baltiju tiks nosūtīti 800 ASV karavīri no Itālijas, lai stiprinātu NATO austrumu flangu, otrdien informēja Pentagons.
Pentagons arī pavēstīja, ka astoņi iznīcinātāji F-35 no Vācijas tiks pārvietoti "uz vairākiem darbību rajoniem NATO austrumu flangā". No Vācijas uz Baltijas valstīm ASV pārvietos 20 kaujas helikopterus AH-64, bet vēl 12 tiks pārvietoti no Grieķijas uz Poliju.
Pašlaik Eiropā pastāvīgi vai pagaidām ir dislocēti vairāk nekā 90 000 ASV karavīru.
"Šos papildu karavīrus pārvietos, lai nomierinātu mūsu sabiedrotos NATO, atturētu potenciālu agresiju pret NATO dalībvalstīm un apmācītu uzņemošo valstu bruņotos spēkus," sacīja ASV augsta ranga ierēdnis aizsardzības jomā.
Savukārt sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".
"Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma," uzsvēra Baidens.
"Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū."
ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.
Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.
Sankcijām pakļautas tikai divas Krievijas finanšu institūcijas, un acīmredzami Krievija netiek atslēgta no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT, par ko tik daudz ticis runāts.
Baidens arī nepaziņoja par eksporta kontroles ieviešanu, kas liegtu Krievijas uzņēmumiem piekļuvi modernajām informācijas tehnoloģijām.
Baltā nama saimnieks preses konferencē arī paziņoja, ka Savienotās Valstis turpinās piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus, kā arī nosūtīs ASV papildspēkus NATO austrumu flanga stiprināšanai.
"Esmu apstiprinājis papildu Eiropā esošo ASV spēku un [militārās] tehnikas pārvietošanu, lai stiprinātu mūsu sabiedrotos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā," pavēstīja Baidens.
Gandarījumu par Baidena paziņojumu mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Rinkēvičs raksta, ka augstu novērtē Baidena lēmumu izvietot papildu spēkus Baltijā, tostarp Latvijā. Tas stiprināšot "mūsu drošību un ir skaidrs pretspars agresoram Krievijai".
Pabriks raksta, ka ASV pēc Latvijas lūguma nosūtīs papildu karavīru un tehnikas kontingentu uz Latviju.
Jau vēstīts, ka kopš 2014.gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs mācību operācijā "Atlantic Resolve".
Tikmēr no 18.februāra līdz 23.martam Latvijas teritorijā norisināsies ASV Bruņoto spēku pavēlniecības Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības "Saber Strike 22".
Latvijā ieradušies aptuveni 400 ASV karavīri un aptuveni 100 tehnikas vienības, kā arī 22 kaujas helikopteri "AH-64 Apache".