Vācijā prokuratūra izvirzījusi apsūdzības kādam Vācijas pilsonim par palīdzību Krievijas izlūkdienestam iegūt ķimikālijas masu iznīcināšanas ieroču ražošanai, otrdien paziņojusi prokuratūra.
Par palīdzību Krievijas izlūkdienestam iegūt ķimikālijas ieroču ražošanai apsūdzēts Vācijas pilsonis
Aizdomās turamais, kas identificēts kā Aleksandrs S., Saksijā vadīja tirdzniecības uzņēmumu, kas kopš 2017.gada eksportēja ķimikālijas uzņēmumam, ko patiesībā vada Krievijas izlūkdienesti. Kopumā tika eksportētas ķimikālijas miljona eiro vērtībā.
Aizdomās turamais, kurš tika aizturēts pērnā gada maijā, visu eksporta laiku zinājis, ka pārdod ķimikālijas, kas var tikt izmantotas gan civiliem, gan militāriem mērķiem, un nav saņēmis īpašu eksporta atļauju, kā to šādos gadījumos prasa federālais likums, paziņoja ģenerālprokuratūra.
"Krievijas uzņēmums bija daļa no tīkla, ko vadīja Krievijas slepenā dienesta aģentūra, lai slēptu preču militāro mērķi, maskējoties par civilu uzņēmumu," teikts ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Prokuratūra neatklāja, vai apsūdzētais ir atzinis vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās. Pagaidām nav arī zināms, kad sāksies tiesa šajā lietā.
Aizdomās turamais ir arī apsūdzēts elektroniskā aprīkojuma eksportēšanā par 21 000 eiro laikā no 2019.gada septembra līdz 2020.gada novembra institūtam Krievijā, kurā tiek izstrādāti un ražoti atomieroči.
Ģenerālprokuratūra neatklāja institūta nosaukumu, bet norādīja, ka pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas tam tika piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas.
Krievijas Ārlietu ministrija uzreiz neatbildēja uz ziņu aģentūras "Reuters" lūgumu pēc komentāra.
Iepriekš Krievija ir noraidījusi kā nepamatotas apsūdzības, ka tās rīcībā ir ķīmiskie ieroči, sakot, ka tā tos iznīcinājusi jau sen saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju.
Vācija uzskata, ka Krievija izmantoja ķīmisko ieroci "Novičok", lai saindētu Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju. Šī pati inde tika izmantota arī mēģinājumā Lielbritānijā noindēt bijušo Krievijas dubultaģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu, secinājušas ASV un Lielbritānija.