:format(webp)/nginx/o/2022/02/22/14380570t1hed26.jpg)
Reaģējot uz to, ka Krievija atzinusi pašpasludināto un starptautiski neatzīto Doneckas un Luhanskas tautas republiku neatkarību, rietumvalstis pamazām vienojas par sankcijām pret Krieviju. Sankcijas viennozīmīgi ietekmēs arī Latvijas ekonomiku, norādīja aptaujātie ekonomisti, vēsta LTV Ziņu dienesta raidījums "Panorāma".
2021. gadā Krievija bija 5. vietā Latvijas eksporta partneru vidū. Pagājušogad Latvija uz Krieviju eksportēja preces 1,2 miljardu eiro apmērā. Imports no Krievijas bijis lielāks – 1,8 miljardi.
Latvija uz Krieviju galvenokārt eksportē pārtikas rūpniecības produktus, elektroiekārtas un ķīmiskās rūpniecības produktus. Savukārt Latvija no Krievijas vairāk iepērk minerālos produktus un metālizstrādājumus.
"SEB" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka šīs nav tik stratēģiski svarīgas preces, lai tās tiktu pakļautas sankcijām. Taču sankciju ietekme uz Latviju un pārējo Eiropu būs netieša un stipra, jo Krievija varētu ieviest atbildes sankcijas enerģētikas sektorā.
"Līdz ar to es teiktu, ka tieši enerģētika un izmaksas, ar ko varētu saskarties tiešā veidā gan mūsu uzņēmēji, gan arī netiešā veidā caur visu to paaugstināto stresu Eiropā. Tas nozīmē, ka augstāka inflācija un zemāka izaugsme mūs šogad sagaida, nekā tas būtu bez šīm sankcijām," pauž ekonomists.
Tam, ka sankcijas, pirmkārt, atspoguļosies uz energoresursu cenām, piekrīt arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš gan norāda, ka pilnīga ekonomiskās sadarbības saraušana starptautiskajā politikā ir reta parādība.
Ekonomisti arī pieņem, ka sankcijas varētu apgrūtināt uzņēmumu norēķinus ar Krieviju. Turklāt dažādie sankciju režīmi, piemēram, ASV un Eiropas Savienības sankcijas, apgrūtinās jebkādu sadarbību starp rietumvalstu un Krievijas uzņēmumiem.
Plašāk skaties sižetā!
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)