Bedru sezona sākusies – februārī pieteikto atlīdzību skaits par auto bojājumiem audzis piecas reizes (1)

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati rāda, ka šomēnes saistībā ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ KASKO atlīdzību pieteikumu skaits audzis teju piecas reizes, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn. Kopumā februārī vidējā izmaksātā atlīdzība par bedru nodarītajiem bojājumiem automašīnai sasniegusi 500 eiro, savukārt kopējais izmaksāto atlīdzību apmērs – jau vairāk nekā 130 000 eiro, vienlaikus turpinot strauji pieaugt.

„Februāris un marts tradicionāli ir tie divi mēneši, kad bedres, kas izveidojušās, iestājoties atkusnim, pabojā ne viena vien šoferīša dienu, izjaucot gan iecerēto braucienu, gan iesitot pamatīgu robu makā. Latvijā tas diemžēl nav nekas jauns, tomēr šo februāri negatīvā nozīmē īpaši izceļ tas, ka šogad šādu pieteikumu skaits salīdzinājumā ar pērno gadu jau audzis teju pieckārt. Un, tā kā patlaban ir tikai februāra vidus, paredzams, ka arī bedru sezona tā pa īstam vēl tikai sāksies,” brīdina BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Šogad pieteikto atlīdzību par bedru izraisītiem auto bojājumiem kompensāciju apjoms sasniedzis jau vairāk nekā 130 000 eiro. Kā atklāj eksperts, līdzīga sitācija, kad februārī ar nekvalitatīvu ceļa segumu saistīto auto bojājumu skaits audzis tik strauji, bijusi 2019. gadā.

„Pieredze rāda, ka, runājot par bedru nodarītiem bojājumiem auto, „visdziļākie lauki tomēr ir galvaspilsētā”. Jau tradicionāli lielākais pieteikumu skaits ir tieši Rīgā, tāpēc, plānojot savas ikdienas gaitas galvaspilsētā, aicinām autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem. Iebraucot bedrē, visbiežāk cieš auto riepas un diski. Īpaši neveiksmīgos gadījumos tiek bojāts lodveida atbalsts vai stūres pirksts. Šogad par bedru nodarītiem bojājumiem BALTA klientiem vidēji izmaksājusi ap 500 eiro, bet atkarībā no negadījuma smaguma zaudējumi var būt krietni lielāki,” atklāj Kristaps Liecinieks, atminoties BALTA vēsturē piedzīvoto dārgāko iebraukšanu bedrē, kad spēkratam tādējādi pārsprāgusi aizmugurējā riepa, kā rezultātā automašīna avarējusi, savukārt izmaksas par bojājumu novēršanu sasniegušas 50 590 eiro.

Kā norāda eksperts, lai gan pārsvarā negadījumi nav bīstami, tomēr ir situācijas, kad šādos gadījumos tiek apdraudēta arī autovadītāja un citu satiksmes dalībnieku veselība un dzīvība. Savukārt mazāki bojājumi ne vienmēr tiek konstatēti notikuma vietā – daudzi autovadītāji pamana defektus, turpinot ceļu vai arī vēlāk vēršoties autoservisā. Tomēr galarezultātā tie nozīmē finansiālos zaudējumus auto īpašniekam.

„Jāņem vērā, ka arī autoservisos šobrīd ir vērojams cenu kāpums, kā rezultātā šādi neplānoti izdevumi var radīt pamatīgu robu autovadītāja budžetā. Protams, finansiāli pasargātāki ir tie auto īpašnieki, kuri automobilim iegādājušies KASKO apdrošināšanu. Ja auto ir sabojāts, bet KASKO polises nav, tad auto īpašniekam, lai piedzītu zaudējumu kompensāciju, ir tiesības vērsties pie atbildīgās iestādes par konkrētā autoceļa uzturēšanu, jo katram autoceļam Latvijā ir noteikta piederība un uzturētājs. Mūsu pieredze gan liecina, ka tas nozīmē ilgstošu tiesas procesu, tāpēc klientiem iesakām savu auto un sirdsmieru pasargāt ar KASKO polisi,” stāsta Kristaps Liecinieks.