Valstu nākotnes labklājība atkarīga no šodienas investīcijām jaunuzņēmumos

Vācijas ekonomikas stāvokļa un perspektīvu analīzei veltītais dokuments piedāvā nepārprotamu secinājumu – ja Eiropas valstis vēlas pārskatāmā nākotnē saglabāt konkurētspēju globālajā tirgū, tām jau šodien ļoti intensīvi jāstrādā pie inovācijas radošu uzņēmumu veidošanas un atbalstīšanas. Tām, kurām izdosies iekopt labvēlīgu augsni patiesi noderīgu, jaunākajos zinātnes atklājumos balstītu produktu vai risinājumu izstrādāšanai, piedzīvos galvu reibinošu labklājības pieaugumu. Vācijas piemērs ir gana ilustratīvs. Ja šodien valstī esošie 2900 «startapi» turpinās dabisku izaugsmi, to kopējā vērtība 2030. gadā sasniegs 1 triljonu eiro. Bet ja jau tagad jaunuzņēmumiem tiks sniegts mērķtiecīgs atbalsts un viegli būs pieejams finansējums ideju realizēšanai, nākamo astoņu gadu laikā tie radīs 1,44 miljonus jaunu darbavietu un to vērtība sasniegs 2,3 triljonus eiro.

Analīzē īpaši ieteikts aktivizēties universitātēm un zinātniskajiem institūtiem, lai viņu darbu pētījumu augļi nepaliktu tikai uz papīra, bet pārtaptu reālos produktos. Šajā ziņā lielisks paraugs ir labi zināmais Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, kura audzēkņi jau studiju gados dibina jaunuzņēmumus un sāk izstrādāt patiesi inovatīvus produktus – autonomus robotus, nocietinātus aizsargstiklus, jauna veida akumulatorus un elektrības ģenerēšanas iekārtas. Šādai inovāciju veicināšanai jākļūst par katra Eiropas pētnieciskā institūta mērķi. Tas arī palīdzētu risināt citu problēmu – jauniešu iesaistīšanu biznesa veidošanā. Ja jaunajās dalībvalstīs jauni cilvēki ir salīdzinoši aktīvi, tad Eiropas rietumu pusē vidējais jaunuzņēmuma dibinātāja vecums ir 45 gadi.

Eiropas Savienības (ES) līderi lielu daļu ziņojumā minēto izaicinājumu apzinās un strādā pie trūkumu novēršanas. Kohēzijas politikas rezultātā tiešu finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai saņēmuši aptuveni 200 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu. Savukārt nepilniem 80 tūkstošiem fondu līdzekļi bijis vajadzīgais atspēriens darbības uzsākšanai.

Par to, kāda profila uzņēmumi «izšaus», šobrīd varam tikai minēt. Diez vai gadsimta sākumā kāds nojauta, ka dažos gados par pasaules vērtīgākajiem uzņēmumiem kļūs interneta meklēšanas dzinējs, interneta veikals un socializācijas portāls. Tomēr var puslīdz droši prognozēt, ka daudzi jaunuzņēmumi būs veiksmīgi, ja spēs pārvērst jaunākos zinātnes atklājumus ikdienā lietojamos produktos vai risinājumos. Te plašs darbības lauks paveras visam, kas saistīts ar dabas saudzēšanu, ērtu mobilitāti, dzīvi paildzinošiem un uzlabojošiem medicīnas pakalpojumiem, klimatneitrālu pārtiku un enerģētiku. Proti, varam sagaidīt, ka šo nozaru uzņēmumi iegūst tūkstošiem klientu un milzīgu apgrozījumu.

«Veiksmīgs uzņēmums, kā mēs to praktiski saprotam, ir uzņēmums, kuram ir vairāk vai mazāk konstanti rādītāji izaugsmē, pieaug apgrozījums, klientu skaits un peļņa,» TV24 raidījumā «RītdienasES» norādīja ekonomists un Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, «šādiem uzņēmumiem ir labas nākotnes perspektīvas. Nākotnes peļņa ir

lielāka nekā šobrīd. Mēs esam gatavi investēt šādā uzņēmumā. Šādā veidā mēs parasti arī skatāmies uz veiksmīgiem uzņēmumiem».

Viņš arī uzsver, ka, runājot par peļņas rādītājiem uzņēmumos, parasti skatās nevis uz absolūtajiem skaitļiem, bet gan dinamiku: «Ja katru mēnesi mums ir lielāks cipars nekā iepriekšējā, tad esam veiksmīgi».

Kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami apmēram 10,5 miljardi eiro, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Kohēzijas fondam un Eiropas Sociālajam fonda, kuri veido vairāk nekā trešdaļu no ES budžeta. Šo naudu paredzēts novirzīt piecu galveno ES mērķu sasniegšanai: Viedāka Eiropa, Zaļāka Eiropa, Savienotāka Eiropa, Sociālāka Eiropa un Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Viedāka Eiropa paredz atbalstīt inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, kā arī digitalizāciju. Zaļākas Eiropas ietvaros tiek īstenoti klimatneitralitāte un vides aizsardzības projekti, Savienotāka Eiropa ir par drošu, ilgtspējīgu un pieejamu transporta un digitālo savienojumu attīstību. Sociālāka Eiropa paredz vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, bet Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa ir ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.