Rutkaste: Krievija ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas (3)

"Šoreiz Rietumu sankcijas būs, nevis simboliskas, bet visaptverošas, sāpīgas un mērķētas uz visu Putina režīmu un līdz ar to arī ekonomiku kopumā. Tas nenoliedzami atstās postošu ietekmi ne tikai uz Krieviju un tās sabiedroto agresijā pret Ukrainu - Baltkrieviju, bet negatīvi ietekmēs arī sankciju piemērotāju - Rietumu un mūsu valsts ekonomiku. Taču šīs sankcijas ir atbalstāmas, jo dzīve blakus neaprēķināmam un agresīvam kaimiņam jebkurā gadījumā vēl postošāk ietekmēs ekonomiku, investīciju pievilcību, cilvēku pārliecību par nākotni," uzsvēra Rutkaste.

Viņš arī piebilda, ka faktiski pašlaik ir iespēja pabeigt to procesu, kas sākās jau pēc PSRS sabrukuma un Krievijas 1998.gada krīzes - saraut ekonomiskās saites ar šo valsti. "Ja kāds vēl to nebija pamanījis, tad šobrīd ir skaidrāks par skaidru -

sapnis par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem ir izsapņots," atzīmēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Tāpat viņš pauda, ka Latvijas saimnieciskā sadarbība ar Krieviju faktiski ir kļuvusi neiespējama, un tas ir jāņem vērā uzņēmējiem, kuri līdz šim vēl nebija pārorientējuši darbību uz citiem, stabilākiem un drošākiem tirgiem.

"Kāda būs notiekošā ekonomiskā ietekme? Pirmkārt, vēl vairāk celsies enerģijas resursu cenas, kas vēl kurinās inflāciju. Otrkārt, Ukraina un Krievijas dienvidi ir nozīmīgs piegādātājs globālajā pārtikas tirgū, līdz ar to var sagaidīt graudu un citu pārtikas produktu cenu celšanos pasaulē un tātad arī Latvijā. Treškārt, jārēķinās, ka norēķini ar Krieviju var kļūt apgrūtinoši. Sankciju un sagaidāmo Krievijas pretpasākumu rezultātā apgrūtinātas var kļūt eksporta aktivitātes uz Krieviju.

Uzņēmumiem, kam Krievija joprojām veido pamanāmu daļu to biznesa, jāmeklē citi, stabilāki noieta tirgi," teica Rutkaste.

Viņš minēja, ka šobrīd visvairāk uz Krievijas tirgu eksponētās nozares ir pārtikas rūpniecības, jo īpaši alkohola ražošana, mašīnbūve un elektrisko, elektronisko iekārtu ražošana, farmācija, tekstils, bet šajās nozarēs kopumā ekspozīcija uz Krieviju nepārsniedz 20-30%, lai gan atsevišķu uzņēmumu līmenī ekspozīcija, protams, var būt jūtami lielāka.

Latvijas preču eksports uz Krieviju veido apmēram 7% no kopējā eksporta, teica Rutkaste, piebilstot, ka savukārt pakalpojumu eksportā Krievijas loma jau iepriekšējos gados ir būtiski mazinājusies, un šobrīd nav vērtējama kā sistēmiski svarīga.

"Tāpat nav izslēgtas dažādas cita veida provokācijas no Krievijas puses, piemēram, kiberuzbrukumi, kas var radīt galvas sāpes daudzu uzņēmumu komandām, liekot ieguldīt vairāk resursu darbības nepārtrauktības plānošanā," sacīja Rutkaste.

Viņš arī minēja, ka lielākā Latvijas ekonomikas ievainojamība slēpjas joprojām nozīmīgajā energoatkarībā no Krievijas.

"Latvijas preču imports no Krievijas ir ap 9% no kopējā, un tā nozīmīgu daļu veido dabasgāze, kas tiek izmantota gan siltumenerģijas, gan elektrības ražošanā. Līdz šim aptuveni 90% dabasgāzes importējām no Krievijas. Lai gan trūkstošo elektroenerģiju lielā mērā importējam no "NordPool" biržas, arī šajā jomā Krievijas ietekme ir joprojām nozīmīga, frekvenču sinhronizācijas kontekstā. Netieši, caur mūsu dienvidu kaimiņu esam eksponēti pret Krieviju arī degvielas importa ziņā," klāstīja Rutkaste.

Viņš atzina, ka prognozēt energoresursu plūsmu attīstību ar Krieviju šobrīd ir grūti, bet viennozīmīgi skaidrs, ka Latvijai ar steigu jāstiprina energoneatkarība.

"Manuprāt, nekavējoties ir jāsper soļi, lai sāktu sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību, veidojot pašiem savu gāzes importa kapacitāti, un jāiegulda biomasas un vēja enerģijas ražošanas attīstībā," sacīja Rutkaste.

Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas rītā paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, aicinot Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien visā valstī izsludināja karastāvokli.

Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka Krievija Ukrainā veic triecienus militārās infrastruktūras objektiem un lidlaukiem.