/nginx/o/2022/01/19/14317465t1h6434.jpg)
/nginx/o/2022/02/24/14389347t1h54a4.jpg)
Līdzīg kā daudzi cilvēki pasaulē, Lidija šodien cēlusies agri no rīta. Taču atšķirībā no citiem viņu pamodināja sprādzienu, nevis modinātāja skaņa.
Lidija no Kijevas: Putins vēlas ātri iziet cauri Ukrainai – pie jums, Baltijā (18)
“Visi pamodās no specifiskās skaņas. Tā man ir pazīstama, jo es dzīvoju Donbasā un tur dzirdēju, kā šīs raķetes tika notriektas,” stāsta sieviete.
Sākās cilvēku kustība – daži staigāja ar suņiem, daži krāmēja somas. Citi slēpās metro. Taču sešos no rīta sprādzienu vairs nebija.
Visbiedējošākās ir rindas pie bankomātiem, kur nauda jau beigusies, stāsta Lidija. Stāv rindas uz aptiekām, veikaliem, daži no tiem ir tukši.
Vienlaikus daudzi brauc no Kijevas, taču iestrēguši sastrēgumos. Degvielas uzpildes stacijās ir garas rindas – līdz 100 automašīnām.
“Cilvēki brauc uz laukiem, kur ir tualete, ūdens, pārtika, kur uzlidojumu laikā nav tik bīstami.”
Uz ārzemēm brauc pārsvarā tie, kam ir paziņas un nauda.
Daudz militāro lidmašīnu, helikopteri galvaspilsētas debesīs. Dienas laikā ielas bija tukšas, lai gan sabiedriskais transports kursēja kā ierasts.
“[No sākuma] bija panika, bet visi ir vienoti, visi ienīst Putinu, atbalsta Ukrainas armiju, mūsu prezidentu. Ukraina ir savā ziņā cietoksnī, šaubas beidzot ir beigušās,” uzskata sieviete.
Ukrainas ienaidnieki vēlas ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski sagrābt iedzīvotājus, viņa uzsver. “Es domāju, ka Putins vēlas ātri iziet cauri Ukrainai – pie jums, Baltijā.”
Uz jautājumu, kā mēs šeit varam palīdzēt, Lidija atbild:
“Mēs patiešām jūtam atbalstu no citām valstīm. Tas, ka cilvēki stāv pie vēstniecībām, izkar mūsu karogus, tas ir tik spēcīgi, tas ir tāds vienotības prieks. Mēs runājam par vienu un to pašu, esam vienoti, mums ir viens un tas pats ienaidnieks. Šim marasmātiķim [Putinam – red. piezīme] jāpazūd no zemes virsas, viņa rokas nekad nenomazgāt no asinīm.”
Visi zina, ka karš ir biedējošs, bīstams, negodīgs, saka Lidija. Viņa nekad nevarēja iedomāties, ka jautājums “kā tev iet” un vārdi “es lūdzos par tevi” var dot tik daudz spēka. “Pirmo reizi tādu spēku sajutu šodien, kad draugi man vaicāja, kā man iet.
Viņi saprot, ja es paņemšu bērnu, pasi un aizbraukšu, es neglābšu sevi, bet es izglābšu sevi, paliekot pie savas tautas.”
“Mēs varam daudz runāt par karu, bet tas ir nesaprotams, kamēr tu ar to nesastopies,” viņa secina.