Ko autobraucēji saka par mazajiem sporta auto, kas ne vienmēr ir jaudīgi

Netiek novērtēti, jo ir grūti definējami

Pasaulē ātrākie un jaudīgākie auto uzkarsē asinis, apbur ar savām dinamiskajām īpašībām un tehniskajiem raksturlielumiem – 1000 zirgspēku un vairāk, paātrinājums no 0 līdz 100 km/h mazāk nekā trīs sekundēs un maksimālais ātrums, kas pārsniedz 400 km/h. Tie ir rādītāji, kas patiešām atstāj dziļu iespaidu.

Taču tādi modeļi kā Toyota GT86 vai kulta Mazda MX-5, kas aizrauj autovadītāju sirdis visā pasaulē, pierāda, ka spilgtas emocijas var gūt arī no auto, kuram nav jaudīga dzinēja vai sarežģītu tehnoloģiju.

“Manuprāt, daļa no problēmas ir tā, ka, novērtējot automašīnu, cilvēki pārāk idealizē dzinēja jaudas nozīmi. Piemēram, Toyota GT86 dažreiz paliek nenovērtēts tikai tāpēc, ka taisnē ir lēnāks nekā dažs labs ģimenes dīzeļauto. Bieži vien cilvēkiem vienkārši trūkst izpratnes par to, kas ir iekļaujoša braukšana. Tās būtība ir savaldīt inerci un noturēt lielāku ātrumu līkumos. Man ir nedaudz žēl, ka automašīnas ar jaudīgiem dzinējiem tiek slavinātas tikai paša dzinēja dēļ. To spēks ir skaidri definējams parametrs, savukārt jautrību un gūstamās emocijas definēt ir daudz, daudz grūtāk,” stāsta tirgus eksperts un autosporta amatieru sacensību dalībnieks Mats Buzelis.

Profesionāls sacīkšu braucējs, Lietuvas rallija čempions Dominiks Butvils savukārt pauž gandarījumu, ka pasaulē vēl ir autoražotāji, kuri pievērš uzmanību no braukšanas gūstamajai baudai. Viņš piekrīt viedoklim, ka sportiski, taču ne visai jaudīgi auto bieži vien netiek pietiekami novērtēti.

“Iespaids par mazajiem sporta modeļiem neveidojas to griezes momenta vai jaudas rādītāja dēļ. Tiem piemīt īpašības, kuras var izprast tikai ilgākas lietošanas rezultātā. Kopumā ņemot, visjautrākais auto ir tad, ja ir viegli vadāms un paredzams. Piemēram, kāpēc Mazda MX-5 lietotāji vēlas braukt slalomā? Tāpēc, ka tā viņi vislabāk var pārbaudīt šī modeļa iespēju robežas. Tas ar šo auto būs daudz jautrāk, nekā doties uz Kačergines sacīkšu trasi un mēģināt sasniegt pēc iespējas lielāku ātrumu,” atzīmē sacīkšu braucējs.

Jo vieglāks, jo precīzāks

Lai gan dzinēja jauda ietekmē dinamiku, automobiļa vadāmību galvenokārt nosaka tā svars. Piemēram, asos pagriezienos vai bremzēšanas laikā vieglāks auto ir jutīgāks un precīzāks, jo to ietekmē mazāki inerces spēki. Izvēloties automobili amatieru sacīkstēm, M. Buzelis, pirmkārt, koncentrējās uz svaru, tāpēc starp sākotnējām kandidātēm bija Toyota MR2 un Mazda MX-5.

“Jautrība lielā mērā ir atkarīga no svara. Piemēram, ja mēs ņemtu divas mašīnas ar aizmugurējo riteņu piedziņu un vienādu relatīvo jaudu – vienas tonnas svars un 150 ZS jauda pret divām tonnām un 300 ZS jaudu – to sniegums taisnē, visticamāk, būtu līdzīgs, taču pagriezienos veidotos kardinālas atšķirības, un vieglākais no automobiļiem būtu daudz labāks,” atzīmē autosportists.

Ražotāji labi izprot svara nozīmi, tāpēc modeļos, kuru galvenā būtība ir nodrošināt braukšanas prieku, cenšas to noturēt pēc iespējas zemāku, un pat mazie auto šajā aspektā var būt ļoti atšķirīgi. Piemēram, mazās klases hečbeks Volkswagen Polo GTi sver 1300 kilogramus un skaitās salīdzinoši viegls, kamēr ceturtās paaudzes Mazda MX-5 sver tikai ap 1000 kilogramiem.

Arī D. Butvils uzsver svara ietekmi uz auto vadāmību: “Ar mazāku svaru ir vieglāk cīnīties pret inerces spēkiem – tie ir autobraucēja lielākie ienaidnieki. Smags auto slikti bremzē un tam ir slikta manevrētspēja, tāpēc arī mainīt braukšanas virzienu ir grūti.”

Klasiskās kombinācijas priekšrocības

Tie autobraucēji, kuri meklē kompaktu un sportisku automašīnu, bieži vien raugās Renault Clio R.S. vai Volkswagen Polo Gti virzienā, jo tās ir ne tikai jautras, bet arī praktiskas automašīnas. Diemžēl šiem modeļiem ir priekšpiedziņa, tāpēc tie nevar lepoties ar optimālu līdzsvaru. Tajā laikā Mazda MX-5 ir klasiska uzbūve ar motoru priekšā un aizmugurējo piedziņu.

“Kopumā ņemot, vislabākā vadāmība piemīt automašīnām ar vidū iebūvētu dzinēju. Tomēr automašīna ar nelielu svaru un aizmugurējo riteņu piedziņu spēj sagādāt milzu jautrību, jo priekšējie riteņi pilda tikai stūrēšanas funkciju. Tādiem modeļiem kā Toyota GT86 vai Mazda MX-5 piemīt labāka manevrētspēja un pagriežamība. Ja velkošajiem riteņiem vienlaikus ir arī jāstūrē, ļoti daudz spēku tiek novadīts uz stūres ratu,” uzsver D. Butvils.

M. Buzelis, kurš piedalās slaloma un ātrā slaloma amatieru sacensībās, ir tieši tādās pašās domās.

“Kad automašīnai ir piedziņa uz aizmugurējiem riteņiem, priekšējie riteņi tiek vadīti ar stūri, savukārt aizmugurējie ar akseleratoru. Kad priekšējiem riteņiem nav pusasu, nav jārisina spēka pārvades un riteņu griešanās dilemmas, turklāt stūres mehānisms darbojas ātri un precīzi,” atzīmē auto speciālists.