Skaidrojums: Cik spēcīgas ir Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju? (11)

Ceturtdienas agrā rītā Krievija sāka iebrukumu neatkarīgās Ukrainas teritorijā, un tas radīja jautājumus, kādas sankcijas noteiks ASV, Eiropas Savienība un to sabiedrotie. Jau trešdien tika noteiktas pirmās sankcijas, pēc tam, kad Putins deva rīkojumu armijai doties palīgā pašpasludināto “valstu” spēkiem Ukrainas austrumos.

Analītiķi norādīja, ka trešdien noteiktās sankcijas bija pārāk maigas un uz Krieviju tās neatstās lielu iespaidu, tādējādi radot pieņēmumus, ka smagākās sankcijas varētu būt noteiktas pilna apjoma iebrukuma gadījumā. Tas notika ceturtdien, un Rietumvalstu līderi paziņoja vairākas jaunas sankcijas, dēvējot tās par “masīvām un iznīcinošām”.

Mērķētas pret lielākajām bankām

ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka “sankcijas radīs ļoti nopietnu maksu Krievijas ekonomikai gan pašlaik, gan arī pēc laika”. Pirmajā ASV sankciju vilnī figurēja mazākas finanšu institūcijas, taču tagad sankcijas noteiktas pret Krievijas valstij piederošajām “Sberbank” un “VTB Bank”.

“Sberbank” pārraudzībā ir aptuveni trešā daļa no kopējā Krievijas banku aktīvu apjoma, un jaunās sankcijas liegs bankai veikt jebkādus naudas pārvedumus ar dolāriem. VTB pārraudzībā ir 16% no banku aktīviem, un pret to noteiktas “pilnībā bloķējošas sankcijas”.

Tāpat ierobežojumi noteikti pret citām nozīmīgām Krievijas finanšu institūcijām – “Otkritie”, “Novikom” un “Sovkom” – vairāk nekā 90 finanšu institūcijas visā pasaulē ir saistītas ar šīm bankām.

Atsaucoties uz ASV Valsts kasi, aptuveni 80% no Krievijas finanšu institūciju ikdienas transakcijām jeb 46 miljardi dolāru (aptuveni 41 miljards eiro) tiek veikti tieši dolāros.

“Nogriežot Krievijas lielākās bankas, kas kopā veido pusi no Krievijas banku sistēmu aktīviem, tām tiek liegta piekļuve ASV finanšu sistēmai, kas šīm bankām nodrošināja ienākumus un darbības efektivitāti,” teikts ASV Valsts kases ziņojumā.

“Šīs sankcijas radīs dziļu un ilglaicīgu efektu uz Krievijas ekonomiku un finanšu sistēmu,” norāda institūcija.

Savukārt Starptautiskā finanšu institūta vecākā ekonomiste Elīna Ribakova “Financial Times” sacīja, ka “sankcijas pret lielākajām bankām radīs ļoti svarīgu sistēmisku efektu uz Krieviju”.

Tikmēr Eiropas Savienības līderi ceturtdienas naktī publiskoja ziņojumu, kurā teikts, ka panākta vienošanās par sankcijām, kas arī skar finanšu sektoru. Eiropas Savienības sankcijas bloķēs divām privātām bankām piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem. Viena no šīm bankām ir “Alfa Bank”, kas ir valsts lielākā privātā banka. Pret piecām valstīm piederošajām bankām jau noteiktas bloķējošas sankcijas.

Lielbritānija rīkojās līdzīgi, iesaldējot Krievijas banku aktīvus un liedzot tām izmantot sterliņu mārciņu savos norēķinos.

Eksporta kontrole un citi pasākumi

Baidens arīdzan paziņoja, ka tiek bloķēts uz kritiski nepieciešamajām tehnoloģijām, kamēr Eiropas Savienības sankciju saraksts paredz bloķēt lidaparātu un ar to saistīto daļu pārdošanu uz Krieviju. Šīs sankcijas ierobežos pieejamību tehnoloģijām, ar ko uzlabot naftas ieguves nozari.

Citi pasākumi ir mērķēti pret dažādiem resursiem, ko izmanto militārā nozare – sensori, lāzeri un dažādas telekomunikāciju iekārtas. Sankcijas ierobežos Krievijas piekļuvi pusvadītājiem, un Taivānas uzņēmums TSMC, kas ir pasaulē lielākais mikročipu ražotājs, paziņoja, ka pievienojas sankcijām.

No sankcijām pagaidām gan izdevies izvairīties Krievijas enerģētikas sektoram vitāli svarīgajai “Gazprombank”, kas ir Krievijas trešā lielākā banka un galvenais kanāls, caur kuru ārvalstis norēķinās par naftu un gāzi. Ja šai bankai būtu liegta pieeja ASV finanšu sistēmai, tas ievērojami ietekmēt Eiropas enerģētikas nozari.

Jaunās sankcijas ir vērtas pret Krievijas elites pārstāvjiem, tāpat arī pret Krievijas galveno sabiedroto Baltkrieviju.

“ASV ir sankcionējusi vairākas personas no Krievijas politiskās elites un to ģimenes locekļus, nosakot jaunus aizliegumus saistībā ar aizdevumiem un kapitālu Krievijas lielākajiem valsts un privātajiem uzņēmumiem, kā arī finanšu iestādēm. Tas būtiski mazinās Krievijas iespējas audzēt kapitālu, ar ko finansēt savu militāro agresiju,” teikts ASV Valsts kases ziņojumā.

Un kā ar SWIFT?

Ir bijušas daudz spekulācijas, ka Krieviju varētu atslēgt no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, jo tā tiek uzskatīta par vienu no potenciāli visspēcīgākajām sankcijām. Tomēr, vismaz pašlaik, Rietumvalstis šo soli nav īstenojušas, jo pret to iestājās atsevišķas Eiropas valstis, to vidū Vācija, Itālija un Ungārija. “Tā vienmēr ir opcija, bet pašlaik tā nav pozīcija, ko vēlas ieņemt Eiropa,” sacīja Baidens.

Par Eiropas nevēlēšanos bloķēt Krieviju no SWIFT neapmierinātību pauda Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kurš sociālajā tīklā “Twitter” pauda, ka “Ikviens, kurš šaubās, vai Krievija būtu jābloķē no SWIFT, ir jāsaprot, ka nevainīgu ukraiņu vīriešu, sieviešu un bērnu asinis būs arī uz viņu rokām”.

Sods, bet ne atturēšana

Hārvarda universitātes Krievijas un Eirāzijas pētniecības centra direktore Aleksandra Vakrū sacīja, ka “SWIFT opcijai būtu ļoti nopietna ietekme uz Krieviju”. Viņa norādīja, ka pašlaik Krievijas ierobežotajai kapacitātei izmantot dolārus norēķinos ir līdzvērtīgs efekts, taču viņa brīdināja, ka visskarbākās sankcijas pret Krieviju sāpīgi atspēlētos pret pašu Eiropu.

“Protams, tas būs slikti Eiropai, jo tad nebūs iespējams samaksāt par Krievijas gāzi, izmantot korespondentbankas, kas izmanto dolārus, un nebūs iespējams iegādāties naftu un gāzi, tādējādi radot haosu naftas tirgū, un tas, iespējams, rezultēsies ar tukšām krātuvēm ziemā,” teica Vakrū.

Viņa norāda, ka ir ļoti svarīgi, ka Rietumu sabiedrotie ir ieviesuši spēcīgas sankcijas pret Krieviju, bet brīdināja, ka tām ir sodīšanas raksturs.

“Kā atturēšanas līdzeklis tās ir pilnībā neefektīvas. Putinam ir vienalga, kādas sekas būs viņa īstenotajai invāzijai. Tās neatturēs viņu no iecerētā,” teica eksperte.

Viņa piebilda, ka “tajā pašā laikā Putins ir jāsoda, un, ja tas netiek darīts karalaukā, tad ir jācīnās ar citiem līdzekļiem. Ekonomiskās ietekmes sviras ir viss, kas mums ir. Mums ir jāizmanto šie rīki, taču tie neapturēs viņa plānu turpināt iekarot Ukrainu”.