Kariņš: Agri vai vēlu Putinam būs jāatbild par visām asinsizliešanām (20)

Premjers pauda, ka patlaban pasaule saprot to, ko Baltijas valstis, tostarp Latvija, ilgstoši mēģināja pateikt.

"Daudzas Eiropas valstis ir dzīvojušas ilūzijā, ka, ja ar Putinu atrod pareizos vārdus un ja esi pacietīgs, var sarunāt.

Tagad, redzot brutālo Putina veikto karu, tie, kuri agrāk domāja, ka ar Putinu pietiek atrast pareizos sarunas toņus, beidzot saprot, ka tās ir tikai tukšas cerības. Naivums ir pazudis," sacīja Kariņš, atgādinot, ka Baltijas valstis 20 gadus mudinājušas citas valstis atvērt acis, taču ieklausīšanās izpalika.

Krievijas iebrukums Ukrainā pasaulei esot apliecinājis arī nepieciešamību citām valstīm būt militāri gatavām, ja pastāv uzbrukuma riski. "Katrai dalībvalstij jāsaprot, ka, ja pretinieks gatavs tikai ieročiem, mums ir jābūt spējīgiem aizstāvēties. Ja gribi mieru, gatavojies karam," pauda Kariņš.

Premjers atgādināja NATO un Eiropas Savienība (ES) vispārīgo pašreizējo uzstādījumu, ka alianses neiesaistās militārās operācijās ārpus to teritorijas, taču dalībvalstis individuāli patlaban palīdz Ukrainai ar bruņojuma un munīcijas piegādi.

"Ir jāsaprot, ka ne ES, ne NATO nav gatava iesaistīties militārās operācijās ārpus organizāciju ietvariem.

Latvija ir daļa no abām organizācijām, bet Ukraina nav. Šis ir vienkārši fakts. ES lēma atstāt atvērtas durvis Ukrainai, lai tā varētu iestāties ES, savukārt karadarbība ir individuālas valsts vai NATO lēmums. NATO teica, ka militāri neplāno iejaukties, lai gan ieroči tiek piegādāti un pieaugošs valstu skaits turpina nodrošināt ieročus Ukrainai," pauda Ministru prezidents.

Viņš skaidroja, ka mainās arī valstu attieksme attiecībā uz reakciju pret Krieviju. Piemēram, ja pagaidām gan vēl Vācija nav mainījusi savu pieeju ieroču piegādēm, tā jau par 180 grādiem mainījusi savu attieksmi sankciju kontekstā un pārtrauca "Nord Stream 2" projektu. "Šis jau ir viens ļoti liels pavērsiens Vācijas politikā. Domāju, ka tuvākajās dienās un nedēļās varbūt vēl kādas izmaiņas var notikt," teica Kariņš.

Jautāts, kas notiktu, ja Krievijai izdotos izmantot savu pārspēku un īsā laikā ieņemt Kijevu, un realizēt savus plānus, Kariņš uzsvēra, ka "mums ir jābūt gataviem ilgstošai konfrontācijai, kas izveidojās starp Putina Krieviju un demokrātisko pasauli".

"Ja Putinam tas tagad izdodas, viņš tik un tā nevar mainīt cilvēku attieksmi.

Liels jautājums ir - kā tad Krievija tiktu galā ar tik milzīgu okupētu valsi. No mūsu puses jābūt gataviem ilgstošai konfrontācijai. Agri vai vēlu Putins dabūs atbildēt par visu asinsizliešanu, ko viņš ir darījis - sākot Čečenijā, caur Gruziju, Krimu, Donbasu un tagad pārējo Ukrainu," uzsvēra valdības vadītājs.

"Pasaule ilgstoši negribēja pieņemt, kas tas, ko var redzēt, ir arī tas, kas notiek. Tagad viss ir mainījies. Putins ir zaudējis jebkādu ticību un atbalstu demokrātiskā pasaulē. Tas, kā politiķi sāk saprast situāciju, pakāpeniski ietekmēs arī lēmumu pieņemšanu, saprotot, ka attieksme ir radikāli jāmaina," pauda Kariņš, piebilstot, ka attieksmes un pozīciju maiņa notiek, taču "vienkārši tanki ir straujāki".

Kariņš akcentēja, ka Baltijas valstis, tostarp Latvija vienmēr uztur jautājumu par straujāku reaģēšanu, un, kā novērojis premjers, sabiedroto attieksme mainās.

TVNET jau vēstīja, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".