Psihoterapeits: Gan jaunieši, gan pieaugušie aizvien biežāk izjūt spriedzi par karadarbību Ukrainā

Gan viņš, gan viņa kolēģi Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrā novērojuši, ka jauniešiem kara tēma konsultācijās bija kļuvusi aktuāla jau vairākas dienas pirms ceturtdienas notikumiem, kad Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.

"Daļai tas bijis kā emocionāls satricinājums, citi baidījušies un izmisīgi raudājuši par to, kas notiek. Arī šodien daudzi vecāki zvana un cilvēki raksta internetā, vaicā par šīm lietām un pārdzīvo. Domāju, ka šobrīd reti kuru situācija Ukrainā nav skārusi," uzskata Konstantinovs.

Psihoterapeits norādīja - jo augstāka spriedze, jo grūtāk to ir kontrolēt, izturēt konfliktus, tādēļ cilvēki sāk tos risināt neadekvātos ceļos, piemēram, ar agresiju.

Viņš atzina, ka ir saņēmis zvanus no divām skolām, kuras ziņoja par karadarbības dēļ izraisītās agresijas izpausmēm skolēnu vidū, taču norādīja, ka šāda situācija bija gaidāma.

Līdzīgi gadījumi jau bijuši Covid-19 pandēmijas sākumā, kad sabiedrībā bija sakāpināta spriedze un neziņa par notiekošo.

"Jaunieši uztver daudz un spriedze kaut kā lauzīsies uz āru, tostarp diezgan neadekvātos veidos. Šobrīd tā ir pieaugušo atbildība - ne tikai palīdzēt pusaudžiem šo spriedzi mazināt, bet arī piekontrolēt to," norādīja Konstantinovs.

Viņš uzsvēra, ka tuvākajā laikā spriedze būs sakāpināta un no tā nav iespējams izvairīties, tādēļ pieaugušajiem skolās ir jāvelta gan laiks, gan uzmanība klases klimata sakārtošanai, lai tajā visi varētu justies droši.

"Arī ikdienā zinām, ja cilvēks ir sadusmojies, noguris, tad viņš drīzāk pateiks kādu rupjību. Tas ir normāli, un tai spriedzei sabiedrībā ir kaut kur jāpaliek, bet ir svarīgi padomāt, ko ar to varam darīt un kā to atrisināt.

Ja spriedze izpaužas kā agresija, tas liecina par tādiem nekonstruktīviem vai nelabiem veidiem, kā to spriedzi risināt," uzskata Konstantinovs.

Jau vēstīts, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā kaimiņvalstī no dažādām pusēm ceturtdienas rītā iebrucis Krievijas karaspēks.

Ukrainas armija iesaistījusies smagās aizstāvēšanās kaujās ar agresoriem.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".