TVNET skaidro ⟩ Krievu karavīri pilda noziedzīgas pavēles. Atteikties neļauj bargs sods

Saskaņā ar Krievijas Krimināllikuma 42. panta 1. punktu, pavēles vai norādījuma izpilde, kas kaitējusi Krimināllikumā aizsargātām interesēm, izslēdz sodāmību izpildītājam. Vēl jo vairāk, atbildīgs būs tas, kurš ir devis prettiesisku pavēli.

Turklāt, izpildot nelikumīgu rīkojumu, kriminālatbildība pēc būtības ir izslēgta, ja izpildītājs to uztvēris kā tiesisku. Šajā gadījumā tiesību zināšanu līmenim nav nozīmes. Tiesa, par noziedzīgām atzīstamas izpildītāja apzinātas darbības, ja viņš zināja par pavēles nelikumīgumu. Ko nozīmē “zināt”? Tas nozīmē, ka persona skaidri apzinās, ka pavēle ir prettiesiska.

Līdzīgi kā Krievijā, Latvijā noziedzīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana ir attaisnojama tikai tad, ja persona nav apzinājusies pavēles vai rīkojuma noziedzīgo raksturu un tas nav bijis acīmredzams. Tomēr ir viena būtiska atšķirība:

Latvijā kriminālatbildība iestājas, ja izdarīti noziegumi pret cilvēci un mieru, kara noziegumi un genocīds.

Turklāt persona, kas nav izpildījusi noziedzīgu pavēli vai rīkojumu, nav saucama pie kriminālatbildības. No tā var secināt, ka Latvijas likumdošana ir stingrāka attiecībā uz šo jautājumu.

Komentējot Krievijas likumu, jurists Aleksejs Dimitrovs pieņem, ka tas vairāk attiecas uz pavēli izdarīt kara noziegumus, nevis uz dalību agresīvā karā.

“Karavīrs var nezināt, vai karš ir agresīvs, – par to atbild politiķi.”

Latvijas pieeja ir maigāka salīdzinājumā ar Krieviju attiecībā uz nepaklausību. Saskaņā ar 335. pantu, par atklātu atteikšanos izpildīt pavēli, ja ar to radīts būtisks kaitējums, cilvēkam draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Maksimums — 5 gadi — draud par nepaklausību kara laikā vai kaujas apstākļos.

Krievijā par atteikšanos izpildīt pavēli, kas noveda pie būtiska kaitējuma, draud nevis viens gads, kā Latvijā, bet divi. Savukārt, kāda kriminālatbildība būs par nepaklausību kaujas apstākļos, nav zināms, jo to regulē kara laika militārais krimināllikums. Līdz ar to teorētiski šis termiņš varētu būt gan pieci, gan desmit gadi.

Par dezertēšanu Krievijā sods ir bargāks. Par neatļautu vienības vai dienesta pamešanu, lai izvairītos no militārā dienesta, draud līdz septiņiem gadiem cietumā. Ja tas tiek darīts ar ieroci vai personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās — desmit gadi cietumā.

Latvijā par dienesta vietas atstāšanu vai neierašanos, lai izvairītos no aktīvā dienesta, ja tas izdarīts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, sabiedrisko nekārtību, terorisma vai bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

Līdz ar to teorētiski Krievijas karavīru par dezertēšanu ar ieroci Kijevā var ieslodzīt uz desmit gadiem.

Salīdzinājumam, saskaņā ar Krievijas Krimināllikuma 107. pantu, par slepkavību afekta stāvoklī maksimālais cietumsods ir trīs gadi.

Neskaitot nacionālo likumdošanu, ir starptautiskās normas, kas regulē karaspēku uzvedību un paredz atbildību par pārkāpumiem. Piemēram, Ženēvas konvencijas nosaka starptautisko tiesību standartu humānai attieksmei pret kara upuriem. Tieši šis dokuments paredz, ka represijas pret karagūstekņiem vai ķīlnieku ņemšana ir aizliegtas.

Par šādām lietām karavīri parasti tiek instruēti, saka Dimitrovs. Tomēr viņš vēlreiz uzsver, ka viņiem nav mācīts nodalīt likumīgo karu no nelikumīgā. Katrs nevar interpretēt karu, kā vēlas, — to regulē ANO Statūti un politiķi.