Krievijas iebrukums Ukrainā bija šoks, tomēr tas nebija pārsteigums. Pēdējie mēneši liecināja par nepārprotami sagaidāmu Krievijas militāro agresiju. Taču ukraiņu izrādītā pretestība ir pārsteigusi visus. ASV izlūkdienesti strādāja ar pārliecību, ka kara gadījumā Ukrainas valdība kristu 48 stundu laikā. Jo ilgāk Ukraina cīnās, jo lielāks top starptautiskās sabiedrības morālais pienākums izvērst arvien plašākas un smagākas sankcijas pret Krieviju. Tikmēr karš Ukrainā jau atkal apliecina nepieciešamību pārskatīt Latvijas līdzšinējo valsts fiskālo politiku.

Latvijas atkarība no Krievijas dabasgāzes ir labi zināma. Ja Eiropas Savienība (ES) ieviestu sankcijas ar mērķi apturēt naftas un dabasgāzes pirkumus no Krievijas, tad šo sankciju sekas vissmagāk izjustu Latvija un Somija. Lai arī apjoma ziņā lielākās dabasgāzes importētājas ir Vācija un Itālija, tomēr šo valstu importa struktūrā Krievijas izcelsmes dabasgāzes īpatsvars ir nepilna puse. Turpretī Latvija un Somija gandrīz visu nepieciešamo dabasgāzi importē no Krievijas.

Latvijai ir rezerves, taču tās ir domātas īstermiņa problēmu novēršanai. Šobrīd runa ir ne tik daudz par tuvākajiem mēnešiem, bet gan par nākamo ziemu un nepieciešamību izveidot stabilus uzkrājumus.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X