Jau gadiem ir runāts par Krievijas nospiedošo ietekmi uz rietumu gāzes tirgu, tai skaitā Ukrainu. Pagājušā gada beigās Krievija samazināja gāzes piegādes apmērus Eiropas Savienībai caur Ukrainas gāzes tranzīta sistēmu un Nord Stream I. Tas finansiāli jūtami šoziem ietekmējis Eiropu un arī Ukrainu, valsti, kura zināma kā Eiropas lielākā Krievijas gāzes tranzītvalsts. Tomēr Ukrainai ir pašai savi iespaidīgi gāzes krājumi, kuri ar pareizajām investīcijām varētu padarīt šo valsti energoneatkarīgu. Cik daudz gāzes, īpaši dabasgāzes, Ukrainai īsti ir, un vai tā varētu izglābt valsts nākotni?

Nopietnākais disputs par gāzi starp Krieviju un Ukrainu sākās 2005. gadā un turpinājās dažādos toņos. Pamatā strīdi ir starp Krievijas enerģētikas milzi PJSC Gazprom (Gazprom) un Ukrainas NJSC Naftogaz of Ukraine (Naftogaz), kas pakļauts Ukrainas valdībai. 2005. gadā Krievijas puse paziņoja, ka Ukraina nemaksā par tai piegādāto gāzi un līdz Eiropai nenonāk viss nosūtītais apjoms. Vēlāk Ukraina atzina, ka ļoti aukstās ziemas dēļ patiesi paturējusi daļu Eiropai paredzētās gāzes. Rezultātā Krievija 2006. gadā uz dažām dienām pārtrauca gāzes piegādi Eiropai. Tomēr Krievija un Ukraina ātri panāca abpusēju vienošanos un gāzes piegādes tika atjaunotas. Nesaskaņas atsākās 2007. gadā.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X