Ar “fast fashion” apģērbu iegādi ir kā ar apsēstības piepildītām romantiskām attiecībām. Viens impulss, viens skatiens interneta veikalā – kaut nevajag, bet jau pēc brīža kāds apģērba gabals iekrīt iepirkumu groziņā. Kādēļ tas nav labi?

Modes industrija ir viena no tām nozarēm, kas patērē visvairāk resursu un saražo visvairāk atkritumu. Turklāt tā ir arī viena no nedraudzīgākajām jomām pašiem nozarē iesaistītajiem darbiniekiem.

Ilgtspējīgas modes organizācijas “Lowest Wage Challenge” dati liecina, ka tikai mazāk nekā 2 procenti no visu pasaules modes industrijas darbinieku nopelna atalgojumu, kas sasniedz iztikas minimumu.

Daudziem no viņiem tas nozīmē mūžīgo “nabadzības loku” – ilgas darba stundas par smieklīgu samaksu, kamēr gatavie apģērba gabali tiek pārdoti pat ar desmitkārtīgu uzcenojumu.

Mums, gala patērētājiem, iegādāties šādu apģērbu internetā ir ērti, ātri un parocīgi, par visām šīm “ekstrām” tomēr samaksā tieši vienkāršā, tehniskā darba darītāji.