Video ⟩ Koalīcija vienojas celt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP (26)

Koalīcija vienojas trīs gados panākt 2,5% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai un lielāku finansējumu iekšējai drošībai

Pirmdien valdošajā koalīcijā panākta vienošanās, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Koalīcija, kurai varas saglabāšanai rudenī vēl priekšā Saeimas vēlēšanas, arī apņēmusies palielināt Iekšlietu ministrijas (IeM) budžetu, lai stiprinātu policiju un robežsardzi, atzīmēja valdība vadītājs.

Aizsardzības budžetu plānots palielināt, ņemot vērā drošības situāciju reģionā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma sāktā kara pret Ukrainu un Krievijas armijas dislocēšanas Baltkrievijā.

Kariņš kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku, iekšlietu ministri Mariju Golubevu un finanšu ministru Jāni Reiru ir veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai šis lēmums varētu tikt skatīts un pieņemts valdībā šonedēļ.

Kariņš iepriekš uzsvēra, ka Latvija ir sniegusi un turpinās sniegt atbalstu Ukrainai gan militārās tehnikas un ekipējuma, gan praktiskas palīdzības, piemēram, pārtikas, medikamentu un medicīnas ierīču veidā.

Kariņš: Mēs, šeit, Latvijā, esam drošībā

“Šādos kara apstākļos izplatās dažāda informācija, arī dezinformācija. Es aicinu sabiedrību noturēt mieru, proti, uzmanīgi vērtēt katru informāciju, ko patērējat, pārbaudīt šīs informācijas avotu. Mēs šeit, Latvijā, esam drošībā,” sacīja ministru prezidents.

Latvijā esam drošībā ar spēcīgiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), tāpat mūsu NBS līdzdarbojas ar pasaulē spēcīgākās drošības alianses NATO spēkiem, uzsvēra premjers, atzīmējot, ka

Latvijā jau ir ieradušies ASV karavīri ar savu tehniku, tāpat arī Kanādas spēki plāno sniegt savu papildu pienesumu.

Kariņš uzsvēra, ka Putins ir panācis aizvien ciešāku rietumu, tajā skaitā NATO valstu saliedētību. Premjers norādīja, ka pēc Putina veiktā iebrukuma viņš Eiropas Savienībā aicināja sniegt militāru atbalstu Ukrainai un dažas dienas vēlāk esam piedzīvojuši vēsturiskas pārmaiņas, kad NATO un ES ir gatava pretstāvēt Putina agresijai pilnīgi citā līmenī.

Tajā skaitā Vācija pēc 70 gadu aizlieguma sūtīt ieročus uz konflikta zonām tagad sūta ieročus uz Ukrainu, tāpat gan Vācija nolēmusi palielināt finansējumu aizsardzībai, gan arī citas valstis saprot šādu nepieciešamību, atzīmēja politiķis.

Atbildot uz jautājumu par iespējām starptautiskā līmenī vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju, pēc iespējas samazinot tirdzniecības attiecības ar Krieviju, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pavēstīja, ka koalīcija ir vienojusies par to, kā kopīgi strādāt pie tālākiem soļiem šajos jautājumos.

Kariņš: Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt Ukrainu dažādos veidos

Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt Ukrainu dažādos veidos. Mēs piegādājam dažāda veida munīciju, degvielu, medikamentus, palīdzēt ukraiņiem noturēties šajā brutālajā Krievijas prezidenta Vladimira Putina karā, ko viņš veic pret Ukrainu," pauda Kariņš.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka atrodamies situācijā, kurā Krievijas Putina režīms veic karu un neprovocētu iebrukumu miermīlīgā, demokrātiskā Ukrainā.

Muižniece: Pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā veicinās sabiedrības saliedētību

“Šodienas realitāte Ukrainā ir vēl viens apliecinājums, ka šo valodas jautājumu esam risinājuši krietni par lēnu. Visticamāk, no sabiedrības sašķeltības mēs būtu varējuši izvairīties, ja šādi soļi būtu sperti jau 90. gadu sākumā,” tā pauda Izglītības un zinātnes (IZM) ministre Anita Muižniece.

Šobrīd IZM gatavo likumprojekta pakotni ar grozījumiem gan izglītības, gan vispārējās izglītības likumā. Grozījumi paredzētu atteikšanos no mazākumtautību programmām pakāpeniski, sākot ar 2023./2024. mācību gadu.

“Šie likuma grozījumi veicinās sabiedrības saliedētību.

Caur valodu ir pilnvērtīgi iespējams iekļaut bērnu sabiedrībā, veidojot viņu par pilsoniski atbildīgu sabiedrības locekli, kurš spēs piedalīties gan vēlēšanās, gan patērēt tos medijus, kurus patērē pārējā sabiedrība.

Tā mēs veicināsim mazākumtautību izpratni par mums, latviešiem, kā arī mēs labāk izpratīsim līdztautiešus,” pauda ministre.

Muižniece: NA vēlme no 1.septembra skolās mācīt tikai latviešu valodā ir mazākumtautību bērnu sodīšana

Nacionālās apvienības (NA) vēlme no 1.septembra visās skolās mācīt tikai latviešu valodā ir mazākumtautību bērnu sodīšana, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Reaģējot uz Nacionālās apvienības ierakstu "Twitter", kurā politiskais spēks aicina no nākamā mācību gada nodrošināt mācības tikai latviešu valodā, Muižniece komentē, ka strauja valodas maiņa skolās nebūs godīga pret mazākumtautību skolēniem, skolotājiem un vecākiem.

Ministre skaidro, ka jau ir sākusies uzņemšanas nākamajam mācību gadam, tāpēc pēkšņa valodas maiņa skolās, kur skolēni jau ir pieteikušies, ir sava veida sodīšana. Tādēļ esot nekorekti sodīt skolēnus, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Priekšnosacījums reformas ieviešanai ir dalīt izglītības posmus, kuros tiks ieviestas šīs reformas. Ministre skaidro, ka posmiem jābūt īsākiem, lai pāreja notiktu ātrāk un veiksmīgāk.

Pēc Muižnieces paustā, iepriekšējās reformas valodas jautājumos ir radījušas labus priekšnosacījumus, lai veidotu nākamo reformu. 2004.gadā izveidotais bilingvālais modelis un 2019.gadā ieviestais nosacījums, ka visām pirmsskolām ir jāmāca latviešu valodā, palīdz pēdējos divus gadus mazākumtautību bērniem integrēties latviskā vidē.

Jau ziņots, ka iepriekš Muižniece aicināja visiem Latvijas dzīvojošiem bērniem nodrošināt vienādu kvalitatīvu izglītību un tikai valsts valodā.

Aicinājumu ministre pamatoja ar Krievijas amatpersonu paziņojumu, ka Ukraina nekad nav pastāvējusi kā valsts esot tikai apliecinājis to, cik svarīgi ir stiprināt savas valsts pamatvērtības, tostarp valsts valodu.