Vai esi gājis ciemos tikai apakšveļā? Nē? Tad varbūt laiks braukt uz Tuvajiem Austrumiem, lai soļotu pa Izraēlas Nacionālo taku. Tur ne tādus vien brīnumus var piedzīvot! “Takas eņģeļi” aplaimo ar brangām vakariņām, garāmbraucoši šoferi dāvina atdzesētus dzērienus, ceļmalā kārdina sulīgas vīnogas, mēnessgaismā serenādes dzied šakāļi, bet pirmais lietus uznāk vien pārgājiena divdesmit devītajā dienā. Vai nav jauki?
Vakarpusē mums garām aiztraucas vairāki džipi. Katrs no šoferiem piestāj, sasveicinās ar mums un apvaicājas, vai mums ko nevajag. Kādi te gādīgi cilvēki! Mani joprojām pārsteidz šejienes ļaužu draudzīgums. Pēdējā džipa šoferis saka: “Jums ir trīs opcijas – ūdens, alus vai vieta džipā! Ko izvēlēsieties?” Ūdens mums pašiem vēl gana, turklāt šovakar paliksim fermā, kur varēsim papildināt ūdens krājumus. Vietu džipā mums noteikti nevajag. Tad nu… lai iet alus! Vēlāk piesēžam tīrumā un baudām vakara noskaņu, sūcot pa aliņam. Diemžēl nākas secināt, ka vismaz šīs markas izraēļu alus ir vairāk nekā briesmīgs. Bet, kā saka, dāvinātai alus bundžai zobos neskatās.