Putinam pietuvinātie miljardieri un iemesli, kādēļ viņi nokļuvuši ES "melnajā sarakstā"

Dokumentā par sankciju ieviešanu teikts, ka “melnajā sarakstā” iekļautajām personām tiek liegts iebraukt ES valstīs, tāpat tiek iesaldēti visi viņu aktīvi ES teritorijā.

Īsi pēc sankciju noteikšanas Mihails Frīdmans un Pjotrs Avens atstāja “Alpha Bank” direktoru padomi, tāpat Frīdmans pameta arī mobilo sakaru operatora “Beeline” pārvaldītāju “Veon”.

Tikmēr Aleksandrs Ponomarenko atstāja Šeremetjevas starptautiskās lidostas direktoru padomes vadītāja amatu.

Kopā sankciju sarakstā nokļuvuši deviņi zināmi uzņēmēji.

Ališers Usmanovs, “USM Holdings” līdzīpašnieks

Par ko ieviestas sankcijas? Dokumentā teikts, ka “Usmanovs ir viens no prokremliskajiem oligarhiem, kā arī viens no tuvākajiem Vladimira Putina oligarhiem”.

Ja neskaita Krimas aneksijas atbalstīšanu, Usmanovs tiek apsūdzēts vārda brīvības apspiešanā Krievijā. Laikā, kad Usmanovs bija laikraksta “Kommersant” līdzīpašnieks, redakcijas brīvība tika ierobežota un izdevums ieņēma atklāti prokremlisku pozīciju.

Kā pats komentē nokļūšanu sankciju sarakstā? Usmanovs uzskata, ka ES lēmums ir netaisnīgs un iemesli, kādēļ sankcijas ieviestas, ir “safabricēti un balstīti goda un cieņas, kā arī biznesa reputācijas aizskaršanā”. Viņš arī paziņoja, ka sankciju dēļ uz laiku aptur Starptautiskās Paukošanas federācijas vadītāja pilnvaras.

Igors Sečins, “Rosneft” vadītājs

Par ko ieviestas sankcijas? Sečins ir viens no labākajiem Putina draugiem, kā arī viens no ietekmīgākajiem Krievijas politiskās elites locekļiem. Pēc ES secinājumiem, Sečins “materiāli un finansiāli atbalstījis, kā arī guvis labumu no Krimas aneksijas un Ukrainas destabilizācijas”.

Tāpat tiek norādīts, ka aviokompānija “Rosneft-Aero”, kuru vada Sečins, piegādā degvielu uz anektētajā Krimā esošo Simferopoles lidostu. Pagaidām Sečins nav komentējis pret sevi noteiktās sankcijas.

Aleksejs Mordašovs, “Severstal” direktoru padomes vadītājs

Par ko noteiktas sankcijas? Mordašova kompānija ir viens no Krimā strādājošo kompāniju – bankas “Rossija” un “Nacionālās mediju grupas” akcionāriem. Uzņēmums “Severgrupp” ir atbildīgs par četru vēja turbīnu pārdošanu anektētajā Krimā.

Mordašovs norādīja, ka nesaprot, kādēļ pret viņu ES noteikusi sankcijas.

“Gribu uzsvērt to, ka es esmu tālu no politikas stāvošs cilvēks un visu dzīvi esmu radījis kompāniju ekonomisko vērtību gan Krievijā, gan aiz tās robežām. Man nav nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos,” komentēja Mordašovs.

Nikolajs Tokarevs, “Transneft” vadītājs

Par ko ieviestas sankcijas? Tokarevs tiek saukts par vienu no “Krievijas valsts oligarhiem”, kurš 2000. gados kontrolēja lielus valsts aktīvus.

Viņš ir viens no Putina “privātās pils” - Gelendžikas pils būvniecības galvenajiem sponsoriem. Uzņēmējs tiek vainots arī Krimas aneksijas atbalstīšanā un Ukrainas destabilizācijā.

Pagaidām Tokarevs nav komentējis savu iekļaušanu sankciju sarakstā.

Pjotrs Avens, “Alpha Bank” direktoru padomes vadītājs; Mihails Frīdmans, “Alpha Group” līdzīpašnieks

Par ko ieviestas sankcijas? Avens (kurš arī ir Latvijas pilsonis) tiek saukts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, tāpat par vienu no 50 bagātākajiem biznesmeņiem, kurš regulāri tiekas ar Putinu Kremlī. Frīdmans, savukārt, tiek saukts par vienu no lielākajiem Krievijas finansistiem.

ES lēmumā par sankcijām teikts, ka Avens kopā ar Frīdmanu “piedalījās Kremļa mēģinājumos atbrīvoties no Rietumu sankcijām, kas paredzētas, lai cīnītos pret agresīvo Krievijas politiku pret Ukrainu”.

Biznesmeņi arī “atbalstījuši rīcību un politiku, kas apdraud Ukrainas neatkarību, teritoriālo nedalāmību un suverenitāti,” teikts ES ziņojumā.

Avens kopā ar Frīdmanu komentēja, ka “abi ir dziļi satriekti par melīgajiem apgalvojumiem ES ziņojumā”. Nokļūšana ES sankciju sarakstā “būšot nepamatots veids, kas radīs neattaisnojamus zaudējumus darbiniekiem, klientiem un biznesa partneriem”.

Genādijs Timčenko, “Volga Group” īpašnieks

Par ko noteiktas sankcijas? Kā teikts ES ziņojumā, Timčenko ir bankas “Rossija” akcionārs. Šī banka tiek uzskatīta par Krievijas ierēdņu “personīgo banku”.

Turklāt “Rossija” atvēra savas pārstāvniecības anektētajā Krimā, un tai ir arī daļa “Nacionālajā mediju grupā”, kā paspārnē ir televīzijas kanāli, kas aktīvi atbalsta Krievijas varasiestāžu īstenoto destruktīvo politiku Ukrainā.

Timčenko pagaidām nav komentējis nokļūšanu ES sankciju sarakstā.

Aleksandrs Ponomarenko, Šeremetjevas starptautiskās lidostas direktoru padomes priekšsēdētājs

Par ko noteiktas sankcijas? Ponomarenko ir viens no tiem, kam ir ciešas saiknes ar citiem Putinam pietuvinātiem oligarhiem, kā arī viņam ir saiknes ar anektētās Krimas vadītāju Sergeju Aksjonovu. Viņš tiek uzskatīts par Gelendžikas pils finansētāju.

Ponomarenko norāda, ka “ne reizi vien gan Krievijas, gan ārvalstu medijiem komentējis, ka no Gelendžikas pils projekta izstājies 2016. gadā, tāpat projektu nav finansējis, un līdz ar to – viņam ar šo projektu nav nekādas saistības.”

Biznesmenis apgalvo, ka viņš nav pazīstams un nekad nav ticies ar Aksjonovu.

Ponomarenko paziņoja, ka, “ņemot vērā pašreizējos apstākļus, viņš pamet Šeremetjevas starptautiskās lidostas direktoru padomi”.

Pjotrs Fradkovs, “Promsvjazbank” priekšsēdētājs

Par ko ieviestas sankcijas? Fradkova vadītā banka “sniegusi finansiālu atbalstu Krievijas aizsardzības sektoram un armijai, kas iepriekš masveidīgi tika pulcināta pie Ukrainas robežas, kā arī atbalstījis Krievijas spēku klātbūtni okupētajā Krimā”. Turklāt – “Promsvjazbank” darbojas arī Krimā.

Fradkovs pagaidām nav komentējis savu nokļūšanu ES “melnajā sarakstā”.